Oficiāla informācija par aizturētā personu un aresta iemesliem arī vakar netika sniegta, taču medijos noplūdinātā neoficiālā informācija liecina, ka D. Smirnovs aizturēts saistībā ar septembra beigās vietējā laikrakstā Ventas Balss organizēto diskusiju par finanšu situāciju valstī un tās perspektīvām. Vakar D. Smirnovam piemērots drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts un pasta saņemšanas adreses paziņošana. Tikai vakarpusē D. Smirnovs atbrīvots, un Neatkarīgajai beidzot izdevās ar viņu sazināties. Lektors apstiprināja, ka pamatojums arestam bijuši izteikumi Ventas Balsī: "Taču es ar tiem nekādā ziņā neesmu grāvis finanšu sistēmu un darījis ko pretvalstisku!"
D. Smirnova arests izraisījis starptautisku rezonansi – par notikušo interesējas gan Krievijas mediji, gan respektablais izdevums The Wall Street Yournal.
Tiesībsargājošo iestāžu negaidīto reakciju izraisījušajā diskusijā piedalījās vairāki eksperti, kas savu profesionālo zināšanu un ieņemamo amatu dēļ ir tiesīgi runāt par ekonomisko situāciju valstī. Arī Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns: "Diskusijā klātesošie skaidroja, kā izprot situāciju globāli un lokāli, nodarbojās ar patiesības meklējumiem. Taču nekādas normas netika pārkāptas." Rektors arī kategoriski noraida aizdomas, ka viņa darbinieks būtu apzināti izplatījis nepatiesas ziņas par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli, kā minēts Krimināllikuma 194. pantā.
Diskusijā piedalījās arī Ventspils mērs, valdošās koalīcijas pārstāvis Aivars Lembergs. Viņš D. Smirnova arestu uzskata par Satversmes pārkāpumu: "Diskusijā es viņa viedoklim – tik krasā formā – nepievienojos. Taču cilvēks šai gadījumā izmantoja Satversmes 100. pantā garantētās tiesības uz vārda brīvību, un šāda veida represijas ir Satversmes pārkāpums." Pēc A. Lemberga domām, atbildīgajām institūcijām, ja tām D. Smirnova viedoklis šķita aplams, bija jāvēršas pie sabiedrības ar saviem skaidrojumiem un kļūdainie spriedumi argumentēti jāapgāž. Taču nekas tāds nenotika – D. Smirnovu vienkārši arestēja. "Tas ir staļinisms," rezumē mērs.
Šoreiz viņa viedoklim pievienojas arī opozīcijas pārstāvis – Jaunā laika deputāts Saeimā, Tautsaimniecības komisijas pārstāvis Dzintars Zaķis. D. Smirnova arestu viņš vērtē kā mēģinājumu atbildību par finanšu jomā notiekošo novelt uz sabiedrības un ekspertu pleciem: "Un, nedod, Dievs, ja notikusi politiska iejaukšanās un rīkojums par arestu nodots no augšas. Tad mēs stipri attālināmies no tiesiskas valsts." Viņš arī atgādina, ka nevis nozares ekspertu, bet politiķu publiskie paziņojumi sistemātiski ir pretrunā realitātei: "Slakteris teica – krīze nedraud, un sekoja Parex banka. Teica, ka nodokļu maksātāju nauda ir drošībā, bet tagad valstij jāiepumpē Parex bankā miljoni. Teica, ka valstij aizņemties nevajadzēs, bet pašlaik jau notiek sarunas ar Starptautisko valūtas fondu."
Neatkarīgā aptaujāja vairākus komunikācijas, tiesību un finanšu ekspertus, un viņu vidū valdošais viedoklis ir tāds, ka D. Smirnova arests ir vēršanās pret vārda brīvību.
Žurnālists, Latvijas Universitātes mācībspēks Kārlis Streips vaicā, kāpēc vispār Krimināllikumā bija nepieciešams pants par uzticības graušanu valsts finanšu sistēmai. "Tajā ietverta prezumpcija, ka Latvijas iedzīvotāji ir aunu bars – iečuksti kaut ko ausī, un sāksies panika. (..) Ja kādam liekas, ka tagad izdevīgāk investēt dolāros, – viņam ir tiesības to arī publiski pateikt. Jocīgi, ka šāds viedoklis tiek uzskatīts par kriminālnoziegumu. Protams, ir jānošķir informācija no klajas demagoģijas. Taču šobrīd jau velk uz to, ka nākamais būs aizliegums kritizēt valdību."
Arī Latvijas Banku augstskolas profesors Ivars Brūvers, uzzinot, ka kolēģis ielikts cietumā, lakoniski secina: "Iznāk, ka finanšu eksperts nevar vairs runāt."
Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Deniss Hanovs, distancējoties no konkrētā gadījuma, norāda, ka valstī nav skaidri definēts, kas ir vārda brīvība, un politiķi to izmanto dažādām manipulācijām. "Kad jārunā no tribīnes – šī brīvība ir absolūta, bet, kad tas nav izdevīgi – tai tiek uzliktas kaut kādas robežas." Un profesionāļu vidū diskusija par šo problēmu nenotiek.
Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins ziņu aģentūrai LETA atzīst, ka nedz pret D. Smirnovu, nedz arī Putnu balli vērstajos kriminālprocesos nesaskata noziedzīga nodarījuma sastāvu. Taču viņš arī saprot Drošības policijas rīcības loģiku. "Nekādu šaubu nedrīkst būt. Vienkārši visiem tagad jāslavē, ka mums ir stabila valūta, visas stabilas bankas un tā tālāk. Tikko jūs paziņosiet kādam par šaubām, tā būs kriminālatbildība. Tā ir ļoti aplama likuma idejas interpretācija," uzskata A. Judins.
Arī akadēmiskās vides pārstāvju vidū D. Smirnova uzskati tiek vērtēti dažādi. Juridisko zinātņu doktors, Banku augstskolas mācībspēks Jānis Grasis atzīst: "Viņš ir pāršāvis pāri sarkanajām līnijām attiecībā uz vārda un akadēmisko brīvību." Taču eksperts met akmeni arī valdošo politiķu dārziņā: "Atceros vēl tik nesen Jāņa Dombura raidījumu Kas notiek Latvijā?, kur gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, gan Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvji visi kā viens apgalvoja, ka "Latvija ir miera oāze pasaules finanšu krīzē". Nedod, Dievs, ja pēc Parex bankas vēl kādai komercbankai radīsies problēmas. (..) Tāpēc gan valdībai, gan FKTK un Latvijas Bankai būtu skaidri un gaiši jāpasaka, ka pat jebkuru iespējamo jaunu grūtību gadījumā noguldījumi tiek garantēti likumā paredzētajā apjomā un valsts atbalsts tiks sniegts jebkurai komercbankai."
Arī D. Smirnova kolēģis Ventspils augstskolā ekonomikas profesors un matemātikas doktors Andrejs Jaunzems pieder pie tiem, kuri D. Smirnova izteikumus vērtē kā pārlieku radikālus un pat bezatbildīgus. Tomēr viņš norāda, ka valsts finanšu sistēmas stabilitāte nav panākama ar D. Smirnova vai vēl kāda cita ielikšanu cietumā: "No vienas puses, ja laiva tiešām taisās grimt, tad nevajag šūpot. No otras – pagalam švaka valsts, pagalam švakas bankas, ja pārlidojis ods ir bīstams valstij un bankām."
***
Dmitrija Smirnova izteikumi
2. oktobrī Ventas Balsī publicētajā diskusijā:
"Problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas sagaida mūs. Viņiem tagad dziļums ir sasniegts un sāksies atveseļošanās. Savukārt Eiropas Savienībā problēmas tagad tikai sāksies, un mums būs varbūt 10 vai 20 reižu dziļāka krīze nekā ASV. Zviedrijas bankas caur meitasbankām Latvijā lētos kredītus vairs nevarēs piedāvāt. Viņi pateiks: lūdzu, atdodiet vecos kredītus! Bet ar ko mēs atdosim – vai ar nekustamajiem īpašumiem? Nav ar ko kredītus atdot! (..) Piramīda ir uzbūvēta, un tagad jāgaida, kad tā sabruks. (..) Vienīgais, ko varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami.
Komentēt rakstu