Taču aģentūras, kuru melīgo prognožu dēļ ļaudis visā pasaulē ir zaudējuši simtiem miljardu eiro, tagad ir sasparojušās un metas mazināt reitingus mazo valstu valdībām, kur vien tas iespējams un pēc iespējas ātrāk. Tam par upuri ir kritusi arī Latvija un Latvijas bankas.
Kamēr reitingu aģentūras nopūlas atjaunot savu aptraipīto godu, Eiropas Komisija beidzot piedraudējusi pieprasīt atbildību no reitingu aģentūrām (pamatā nosaucot trīs starptautiski vislielākās) par prognozēm, ko tās izplata. Reitinga aģentūrām jāatbild par savu informāciju un prognozēm, un, kā uzskata EK, jāpieprasa arī finansiāla atbildība par nepareiziem novērtējumiem.
Tomēr par savām prognozēm atbildība ir jāuzņemas ne tikai reitingu aģentūrām, bet arī tām institūcijām, kuras prognozē valsts ekonomikas attīstību. Latvijā šādas funkcijas ir Latvijas Bankai. Tagad ir ar jaunu sparu iekvēlojies konflikts starp Saeimas vairākumu un Latvijas Banku (LB). Strīdus akmens ir dati LB iesniegtajās prognozēs valsts budžeta sastādīšanas laikā. Latvijā un jebkur citur pasaulē budžeta veidošana ir komplicēts darbs, kurā iesaistīti vairāki tūkstoši cilvēku. Bez matemātiskiem aprēķiniem un darbībām ir jāvērtē noslēgtie līgumi, saistības utt. Galvenā un visilgākā procesa sastāvdaļa – jāatrod līdzsvars starp valdošo partiju interesēm. Tieši tāpēc budžeta saskaņošana ilgst vairākus mēnešus, un, ja LB gada sākumā aizsniedz prognozi ar vienu skaitli, tad valdība sāk gatavot budžeta projektu, balstoties uz šo skaitli.
Problēmas rodas, ja LB pēkšņi prognozi maina – tas šogad rudenī jau ir noticis divas reizes. Budžets atbilst vecajai LB prognozei. Tai darbojoties, vismaz morāla atbildība par budžeta deficīta lielumu jāuzņemas arī LB.
LB vadības nostāšanās visu kritizējoša gudrīša pozā un nemitīga Saeimas un valdības kaunināšana var izraisīt pamatotas deputātu dusmas un sašutumu.
Mājienu Ilmāram Rimšēvičam, ka pieklājības robežās LB un Saeimas vairākuma attiecībās ir pārkāptas, pagājušajā nedēļā izteica Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns. Latvijas Radio tiešraidē viņš paziņoja: "Ir ārkārtīgi viegli sēdēt tepat netālu no Saeimas vai jaunajā skaistajā stikla mājā un nemitīgi mētāties ar prognozēm, kas ir mainīgas no dienas dienā. Es esmu kontaktā un pat draudzībā ar LB prezidentu, un LB prezidents jau zināt zina, ka mēs šobrīd nevaram uzbūvēt citu budžetu, un LB prezidents, tāpat kā daudzi citi, zina, ka budžets ir jāpieņem un ka balsot pret budžetu un nemitīgi apsaukāt to par nekvalitatīvu, lai gan paši nekad nav spējuši radīt neko kvalitatīvāku par pašreizējo situācijas risinājumu, ir pilnīgi tukša politika. Tā vispār nav politika – tā ir vāvuļošana ne par ko un pret visu."
Tas, kas Latvijai pašlaik ir vismazāk vajadzīgs, ir šķelšanās un publiski konflikti starp valdību, Saeimu un LB. Šī brīža ekonomiskā situācija nav tipiska pēdējiem desmit gadiem. Pēdējo desmit gadu pieredze maz ko dod, meklējot izeju no pašreizējā strupceļa. Valdībai kopā ar LB būs jāpieņem nestandarta risinājumi. Tāpēc nostāties augstprātīgā, lietussargu revolucionāram raksturīgā pozā un kritizēt visu citus, izņemot sevi, ir netālredzīgi. LB vadības augstprātība deputātos var tikai radīt vēlmi vairāk ieklausīties tajos finanšu lobijos, kas savu problēmu risinājumu saskata lata devalvācijā nākamgad un jau labu brīdi slepus bīda ideju par LB prezidenta nomaiņu.
LB šā gada sākumā aplami novērtēja valsts ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Kļūdas nākotnes izaugsmes novērtējumā pieļāva ne tikai LB, bet arī Finanšu un Ekonomikas ministrija, Starptautiskais valūtas fonds un tūkstošiem komerciāla rakstura institūciju, kuru izplatītās prognozes sagādāja zaudējumus miljoniem cilvēku. Soģa loma šobrīd nepiestāv nevienam no varenajiem! Turklāt LB novembra prognozes, iespējams, ir tikpat aptuvenas kā gada sākumā izteiktās. Globālie tirgi raustās konvulsijās. Izejvielu un naftas tirgū ir vērojama sen neredzēta deflācija. Pārmaiņas ir tik straujas, ka nākamā gada valsts budžets, iespējams, būs jāmaina vēl daudzas reizes.
LB kopīgi ar valdību ir jābūt gatavām saliedētam darbam, jo pārmaiņas Latvijas un globālajā finanšu sistēmā var sasniegt pat neticamus mērogus.
Komentēt rakstu