Pat kaut kā vienmuļi likās. Par laimi, glāba Rīgas dome, kas sarīkoja Lāčplēša dienas cienīgu pasākumu — devās izlūkgājienā pirms kaujas ar bebriem.
"Rīgas kanālmalā mītošie bebri gulēšot līdz pavasarim", "Rīgas kanālā mītošie bebri vēl nav modušies", "Rīgas kanālā mītošie bebri peldas, bet kokus negrauž", "Rīgas kanālā bebri savairojušies un kļuvuši aktīvi" — ar šādiem virsrakstiem ik pa laikam par bebru dzīvi, sadzīvi un dzimumdzīvi jau no janvāra mūs informē ziņu aģentūras. Tātad — lieta ir nopietna. Nupat deputāti ar speciālistiem bija āvuši kājas un aizdevušies līdz kanālmalai, lai pārliecinātos par bebru krimināli nosodāmo apetīti. Mednieku asociācijas pārstāvji divu nedēļu laikā veikšot Rīgas kanālā mītošo bebru uzskaiti, pēc kuras tikšot lemts par iespējamo to štatu, oi, atvainojiet, skaita samazināšanu.
Paši vainīgi — kāpēc pievilināja bebrus, tos pagodinot par 2006. gada pasaules čempionāta hokejā talismaniem? Kam vilināja tos, apzieķējot kokus ar dažādām smērvielām un apvelkot tiem režģus, tā liekot bebriem smieklos vāļāties pa zemi un uzkavēties Rīgā maķenīt ilgāk, lai redzētu, ar ko tas viss beigsies?!
Nez, kāpēc joprojām savu viedokli kavējas izteikt ierastie dabas aizstāvji no Vides aizsardzības kluba un citām "zaļajām organizācijām". Nevar vienoties, vai pieķēdēties kokam vai bebram? Arī Rīgas vicemērs Andris Ārgalis klusē — par Raiņa pieminekļa tīrīšanā izmantojamo metodi viņš taču bija labi informēts, nevar būt, ka viņam nav nojausmas, ko darīt ar bebriem?! Pat no "Jaunā laika" nav saņemts neviens paziņojums par to, ka esošajā situācijā vainojama domes jaunā koalīcija, un Rīgas mēram Jānim Birkam tāpēc vajadzētu beidzot prasties un, bebra asti kājstarpē iežmiegušam, atbrīvot krēslu pa labam.
Kas varētu glābt Rīgu no bebriem? Šlesers, kurš gan cits! Taču līdz viņa iespējamai kļūšanai par Rīgas mēru nāksies vismaz pusgadiņu uzgaidīt, bet tikmēr bebri var nograuzt pat pēdējo sirsniņmājiņu kaut kur Juglā vai Bolderājā. Pielietojumu tiem arī nemana — diez vai bebriem varēs "piesiet bumbas", ja jaunais Dienvidu tilts tomēr neizrādīsies tik stabils, kā mums būvinženieri sola...
Ja nopietni, tad situācija tiešām ir sarežģīta līdz smieklīgumam: bebriem nevar ļaut atstāt Rīgas centru bez kokiem, taču nevar jau arī šos zvēriņus grābt aiz astes un noklapēt pret kādu koku Bastejkalnā! Arī pievērst tos gaļēdāju ticībai un likt ķert žurkas diez vai izdosies. Pārvērst kanālu par ūdens dzīvnieku rezervātu nevar, taču arī aizbiedēt, vicinot gar degunu padomjlaiku Sarkano grāmatu, neizdosies. Pareizi vien Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns teica — "lai arī cik smieklīga un nenopietna dažam rīdziniekam liktos šī bebru epopeja", "tā tomēr ir neordināra, un neviens īsti nezina, kādai jābūt pareizajai rīcībai".
Droši vien mednieki ar tīkliem vai lamatām izķers bebrus un pārvietos tos uz citu vietu. Ko bebri darīs izķeršanas laikā, vai viņiem gribēsies pārvietoties, un ko darīt, ja jaunā pansija dzīvniekus neapmierinās, — nav zināms. Toties ir precīzi zināms, kas notiek, ja Rīgas pašvaldība ķeras pie šādiem pārvietošanas procesiem. Daudzu spilgtā atmiņā joprojām ir cita — zīriņu — epopeja, kas beidzās bez rezultātiem. Nē, rezultāti ir gan: vismaz eksmēram Gundaram Bojāram nav jāmokās vēdergraizēs, kas piemestos pēc personīgās cepures ēšanas, ja būtu zaudēts derībās un zīriņi pārceltos uz tiem par ntajiem tūkstošiem sagatavoto mājvietu Zaķusalā.
Daba pati regulē visus procesus — vai pārvietoto bebru vietā uz dzīvi kanālā apmetīsies jauni bebri, vai arī kāds stipri traucējošāks lopiņš, arī nav zināms. Daba var atriebties.
Komentēt rakstu