Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šonedēļ atcēlis lēmumu, ar kuru atteikts tiesā izskatīt žurnālista Lato Lapsas pieteikumu, kurā apstrīdēta Valsts prezidenta Valda Zatlera faktiskā rīcība, neatbildot uz žurnālista jautājumu, un lūgts uzlikt par pienākumu uz jautājumu atbildēt.
Lapsa iepriekš informēja, ka vērsies tiesā, jo viņam nav sniegta atbilde uz šā gada 25.jūnija iesniegumu ar jautājumu par to, vai prezidents "ir atbalstījis valsts autotransporta izmantošanu, lai uz Eiropas čempionāta basketbolā spēlēm vai spēli nogādātu viņa dēlu Kārli Zatleru un viņa draugus".
Lapsa piebilda, ka Valsts prezidentam šajā gadījumā tika uzdoti nevis jautājumi par to, "kādas krāsas aploksnes viņam patīk labāk, tieši cik pagrimusi ir sabiedrība viņam apkārt un tamlīdzīgi", bet gan jautājums, kas tieši attiecas uz viņu kā amatpersonu.
Administratīvā rajona tiesa, izvērtējot ar Satversmi noteiktas Valsts prezidenta tiesības un pienākumus, atzina, ka Administratīvā procesa likuma izpratnē Valsts prezidents nav atzīstams par iestādi, jo tam nav piešķirtas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.
Tādejādi Lapsas pieteikums par Valsts prezidenta faktisko rīcību nav skatāms administratīvajā procesā un līdz ar to nav pamata lemt par pienākuma uzlikšanu prezidentam atbildēt uz pieteicēja iesniegumu, atteikumu pieņemt žurnālista pieteikumu izskatīšanai motivēja Administratīvā rajona tiesa.
Augstākās tiesas Senāts minēto Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 16.septembra lēmumu atcēlis un nodevis jautājumu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai, aģentūru LETA informēja tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Kā secināms no aģentūras LETA rīcībā esošā Senāta lēmuma teksta, Senāts atzinis, ka nav pamata izvērtēt, vai Valsts prezidents ir uzskatāms par iestādi Administratīvā procesa likuma izpratnē, jo likumdevējs ir izšķīries, ka neatkarīgi no tā, vai prezidents, atbildot uz iesniegumu, īsteno valsts pārvaldes funkcijas, viņa rīcība, neatbildot uz iesniegumu, ir izskatāma likumā noteiktajā kārtībā kā faktiskā rīcība.
Konkrētajā gadījumā Lapsa prasījis Valsts prezidenta viedokli par iespējamo valsts līdzekļu efektīvu izlietojumu un no iesniegumā ietvertā pieprasījuma sniegt skaidrojumu "ir izsecināma vismaz pieteicēja neapmierinātība par iesniegumā aprakstīto situāciju", lēmumā norāda Senāts.
Lai arī iesniegums formulēts kā pieprasījums sniegt skaidrojumu, vienlaikus tajā ir atspoguļotas pieteicēja šaubas par šādas valsts varu īstenojošas institūcijas darbības tiesiskumu, raksta Senāts.
Līdz ar to iesniegumā ir saskatāma pieteicēja vēlme izteikt aizrādījumu par šādu rīcību un tādējādi viņa rakstītais ir uzskatāms par sūdzību Iesniegumu likuma 5.panta piektās daļas izpratnē, proti, "iesniegumā ietverta sūdzība, kurā iestādei izteikts aizrādījums vai neapmierinātība par tās kompetencē esošu jautājumu vai iestādes darbinieka rīcību".
Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas lēmums nav tiesisks, un tas ir atceļams.
Senāta lēmums nav pārsūdzams.
