Pateicoties kolēģiem no nra.lv, katrs nu var sastādīt tādu valdību, kādu viņš tagad Latvijā vēlētos.
Man šī labā ideja der kā tests, lai noskaidrotu, ar kādu cilvēku pamatmasas noskaņojumu var nākties rēķināties nākamajās vēlēšanās. Apstājos skatīties pie 160 ieteiktām valdībām. Pirmais, ko gribas teikt, – pasarg" die"s, no tādām valdībām!
Turklāt no kopainas dabūju vēsti, ka valstī nav it nekādas uzticības krīzes. Tā droši vien būs mediju histērijas radīta. Tauta mīl, godā esošos politiķus un gatava tiem uzticēt augstus amatus valsts varā vēl un vēl. Acīmredzot šie valdību sastādītāji balsos tāpat, kā sastādījuši valdības. Proti – saskaņā ar principu "labs džeks", vai arī "mēs visi viņu pazīstam un mīlam". Daudzi uzskatījuši valdību par izklaides industrijas sastāvdaļu. Reālās, pēdējos padsmit gados Saeimas sastādītās valdības tikušas komplektētas labāk par portālam iesniegtajām. Izņemot astoņas, kuras manā uztverē varētu būt līdzvērtīgas (ne labākas) oficiāli pastāvējušajām.
Virtuāli pieteiktās valdības taisītas, kāpjot uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem kāpušas valdību veidojušās Saeimas partijas. Pirmkārt, vai visi, kā te oficiāli bijis ierasts, tiekušies veidot nevis valdību (komandu; sinerģiskas, kolektīvas darbības institūtu), bet samētāt pa krēsliem par ministriem sauktus resoru priekšniekus. Īpaši, ja ņemt vērā krīzi un attieksmi pret varu pēdējā laikā, tad pieteikto valdību sastāvos, otrkārt, ir: a) pārsteidzoši daudz "tīro" politiķu, kuru valsts topmenedžeru dotības ir apšaubāmas; b) pārsteidzoši daudz cilvēku, kuru profesionālās zināšanas un prasmes valsts mēroga amatos jau tikušas vai tiek apliecinātas kā šim mērogam neatbilstošas vai nepietiekamas; c) sakāpināta vēlme redzēt senilas valdības; d) totālas bailes (vai velns zina kas), veidojot savu (!) valdību, atkāpties no mediju postulētām ikonām vai valsts nomenklatūras personām sev pieejamā un zināmā dzīves praksē. Bet tieši tas, manuprāt, būtu pats vērtīgākais, ko valdību sastādītāji varētu dot gan nra.lv lasītājiem, gan varai. Celt augšā, uzrādīt jaunus, spējīgus, valsts darba līmenim atbilstošus, bet līdz šim plašāk nezināmus cilvēkus. Taču pagaidām rodas iespaids, ka valdību pieteicēji to vairākumā ir esošās izpildvaras fani.
Jo, lai arī šad tad kāda reāla ministrija redzama svītrota, visi pakļāvušies nra.lv piedāvātajam (esošajam) valdības modelim, un, šķiet, neviens pats nav veicis savās valdībās strukturālās reformas. Kā tad tā? Visi droši vien atzinuši – birokrātija uzpūsta un sapūtusies, administratīvie izdevumi fantastiski. Bet nu, kad pašiem jāsastāda valdība, tie šo bardaku (dažviet ar korekcijām) mīļuprāt akceptē. Kā tad tā, kungi? Faktiski šie pieteicēji signalizē Saeimai, ka tā var laist strukturālās reformas gar ausīm.
Turklāt, pirms spriest par valdības konstrukciju, strukturālās reformas ietvaros jāveic pārliecinoša funkciju inventarizācija, lietvedības reforma un tāda likumu revīzija, kas attieksmē pret cilvēku darbību atstāj izpildvarai veicināšanas un kontroles funkcijas, bet visādi citādi izskauž ierēdni tur, kur tas tup starp likumu un cilvēku bez jēgas un labuma. Subjektīvi domāju, ka, ņemot vērā gan objektīvi iespējamo strukturālās reformas rezultātu, gan funkciju deleģēšanas līmeni ES un NATO, gan iespējamo varas deleģēšanas apjomu otrā līmeņa pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram, Latvijā pilnvērtīgu izpildvaru varētu nodrošināt piecas (sešas) ministrijas. Ir diezgan ar tautsaimniecības; drošības; sociālo lietu; ārlietu; kultūras un izglītības (un zinātnes); finanšu un valsts (attīstības, nākotnes...) ministrijām. Nosacīti par valsts ministriju sauktā domāta kā galvenā ministrija, kura praktiski darītu to, ko šobrīd nespēj darīt valdība kā komanda un ko nedara arī Finanšu ministrija, – veidotu un redzētu valsti visu tās izpausmju un interešu kopumā. Saistībā ar valsts iekārtojumu, tās pārvaldi, nākotnes izredzēm... Tā noteiktu un pamatotu budžeta mērķus, tātad – definētu uzdevumu FM. Tā "tīro" ierēdņu skaita ziņā būtu salīdzinoši neliela ministrija, kas sadarbotos ar daudziem smadzeņu centriem sabiedrībā un pati veidotu šādus centrus. Kad varas mehānisms (valdība) pats bez kruķiem spētu ražot nākotni, tā būtu lieka. Bet, kad priekšdarbi būtu paveikti, tad no tiem cilvēkiem, kas iekļauti nra.lv atsūtīto valdību sastāvos, kādas trīs vai trīs ar pusi valdības var sastādīt.
