Rubļa kursa krišanās attiecībā pret dolāru un eiro, zemā naftas cena pasaules tirgū, tāpat Rietumu sankcijas pret Krieviju un pašas Krievijas embargo Rietumu pārtikas precēm aizvadītā gada laikā ir atstājis negatīvas pēdas Krievijas ekonomikā.
Tāpēc pasaule pagājušajā ceturtdienā ar dziļu interesi gaidīja Krievijas prezidenta uzrunu Federālajai Sapulcei, kurā pats svarīgākais bija – kādus pasākumus Putins gatavo, lai mīkstinātu satricinājumus valsts ekonomikai, kas to jau ir skāruši.
Sākumā gan Putins diezgan daudz laika atvēlēja propagandai, attaisnojot savu agresiju Krimā un nepasakot nekā jauna, līdz beidzot ķērās pie ekonomikas. Putina runa nebūtu jāvērtē kā vēršanās pie starptautiskās sabiedrības vai savas tautas. Tā bija uzruna paša pārvaldītās valsts varas piramīdas apakšniekiem. Nebija pamata gaidīt, ka tagad prezidents pavēstīs par kādu principiāli jaunu ekonomisko kursu. Uzruna Federālajai Sapulcei parasti ir nākamajā gadā veicamo taktisko manevru izklāsts, un apmēram kas līdzīgs bija arī šoreiz.
Putins kritizēja Krievijas tiesībsargājošās, uzraugošās un pārbaudošās iestādes par „pārāk uzmācīgu” biznesa kontrolēšanu un pārbaudīšanu. Lai izskaustu nemotivētas un pasūtījuma pārbaudes, viņš uzdeva valdībai veikt virkni pasākumu – izveidot speciālu reģistru, kurā būs redzams, kādas iestādes, kāpēc veikušas pārbaudes un kāds bijis to rezultāts.
Attiecībā pret mazo biznesu, ja uzņēmums trīs gadus strādājis bez būtiskiem pārkāpumiem, Putins ieteica nākamajos trijos gados vispār neveikt plānotās pārbaudes.
Lai veicinātu nodokļu sistēmas stabilitāti, Krievijas prezidents ieteica nofiksēt pašreizējo situāciju nodokļu likumdošanā un nākamajos četros gados nodokļus vairs nemainīt, bet mazajiem uzņēmumiem, kas sāk darbību no nulles, piešķirt divu gadu nodokļu brīvdienas.
Un vēl Putins ieteica ieviest pilnīgu amnestiju kapitāliem, kas atgriežas Krievijā.
Tāpat nākamajā gadā tikšot ieviesta jauna industriālo parku izveides programma, dažādi atvieglojumi tādiem reģioniem, kā Kaļiņingrada, Tālie Austrumi. Bet anektētajai Krimai jau pieņemts īpašs likums, lai veicinātu tur lauksaimniecību, biznesu, tūrismu un kuģošanu.
Putins savā uzrunā vārdu „ekonomika” dažādos locījumos pamanījās lietot 26 reizes, tāpat viņa leksikā netrūka „radīt labvēlīgus nosacījumus”, „veicināt”, „attīstība” un citu jauku lietu, ar to demonstrējot savu tēvišķo rūpi un cieto apņemšanos.
Ironiski, ka Krievijas prezidents, runājot par rubļa kursu, bargi vērsās pret valūtas spekulantiem, bet tieši viņa runas laikā biržās rubļa kurss neprātīgi lēkāja, sagādājot spekulantiem īstus peļņas svētkus.
Komentējot savu domu par amnestiju kapitāliem, kas atgriežas no ārzemēm, Putins uzvēra, ka vienreiz jāpāršķir - jāizbeidz ofšoru lappuse Krievijas ekonomikā. Tajā pat laikā, visādu atvieglojumu, nodokļu brīvdienu plāni liecina, ka Krievija pati tagad vismaz uz laiku būs ofšors vai kaut kas ļoti līdzīgs tam.
Krievijas varas vertikāles plāni ekonomikā ir radikāli. Taču ir jautājums, vai tie ir realizējami un kāda būs to ietekme reālajā ekonomikā un politikā? Par valdības vadītāju Dmitriju Medvedevu nav šaubu, ka viņš aktīvi ķersies klāt Putina uzrunā nosaukto pasākumu realizācijai, taču Krievija ir plaša un diezin vai līdz katram tās nostūrim nonāks saprašana, kas īsti no Maskavas tika pavēlēts. 1000 runu klausīties sauktās personas – politiķi, ierēdņi, ideologi – runu klausījās ar patrulām „pokera sejām”, kaujoties ar miegu, bet pēc tam metās to slavēt. Māt ar galvu, aplaudēt un piekrist vēl nenozīmē, ka tiks arī darīts.
Krievijas vēsture un tradīcijas ir tādas, ka lielas ļaužu masas joprojām dzīvo nostaļģijā par sociālisma iekārtu un klusi sapņo par tās atgriešanos. Taču prezidents Putins pagājušajā ceturtdienā nāca klajā ar nesaprotamiem, trakiem plāniem - ar ekstrēmi liberāliem, teju vai libertātiskiem pasākumiem nodokļu politikā un amnestiju ekonomiskajiem noziedzniekiem. Komunistu līderis Genādijs Zjuganovs jau uzreiz pēc prezidenta uzrunas nāca klajā ar idejām, kā kapitāla amnestiju visādi „uzlabot”, piespiežot šim kapitālam virzīties un „tautai nepieciešamu nozaru attīstību”.
Uzņēmēji, kas kapitālu ir izvietojuši citur pasaulē, dabiski, ka tagad apsver, vai Putinam noticēt un atgriezties. Taču, jādomā, daudzi no viņiem zina Krievijas vēsturi un to, kā dzimtene mēdz „uzmest” - sākot ar „NEP” kursa nomaiņu pret represijām padomju varas sākumposmā, aplaupošajām naudas reformām padomju ēras beigās un beidzot ar vērojumiem, kas notiek ar nepaklausīgiem oligarhiem visjaunākajos laikos. No vienas puses bizness Krievijā sola milzīgu peļņu, ja izdodas pielaizīties varas vertikālei un piezīsties militāri rūpnieciskajam kompleksam, taču tajā pat laikā pastāv arī milzīgs risks, ka Putina vilinājumi ir lamatas un amnestija pēc laika tiks nomainīta ar cietumu un naudas atņemšanu. Ja Putina runās skanētu apņemšanās Krievijā radīt civilizētu tirgus ekonomiku, demokrātisku pārvaldi un tiesiskumu, tad būtu cita lieta. Taču tā vietā ir patvaldnieks, kurš voluntāri uzdod apakšniekiem darbus.
Putinam, pat, ja viņš kvēli to vēlas, diezin vai izdosies civilizēt korumpēto kontrolējošo un represīvo iestāžu masu – Putins ir tālu, bet represētāji un kontrolētāji savos reģionos ir paraduši izlemt, kam ļaut, kam neļaut elpot. Te, protams,. var sagaidīt, ka tiks cirstas Putina plānus sabotējošas galvas, taču sistēma nelūzīs. Turklāt pats valsts vadītājs ir savā darbībā ierādījis skolu, represējot nepaklausīgos ar baltos diegos šūtām krimināllietām.
Ja dažādu pārbaužu nepieciešamības atcelšanu Krievijā sapratīs tā, ka nav jābaidās no ugunsdzēsējiem, būvuzraugiem un epidemiologiem, Krieviju var piemeklēt jaunbūvju sabrukšanas, saslimšanas un saindēšanās traģēdijas.
Pasākumi, kas visticamāk tiešām tiks veikti, ir Putina piesolītās nodokļu brīvdienas. Tie ir izmisīgi centieni dot ekonomikai kādu grūdienu, radīt mazā biznesa rosību – lai cilvēki, ja ne citādi spēj sevi pabarot, tad vismaz lai šuj cits citam bikses un tirgo bliņas pa dzīvokļa logu. Nodokļu nepaaugstināšana un brīvdienas neradīs pieaugumu budžeta ieņēmumu daļā, kas savukārt apdraud plānus par grandiozu plauksmi nomalēs un paradīzi Krimā, bet nav jau citas izejas – kaut kas ir jādara, jāveic kādi manevri, lai izvilktu nākamo gadu. Citādi pašreizējā jūsmīgā ļaužu mīla pret „krievu zemju atpakaļapvienotāju” var pārvērsties īgnumā, dusmās un naidā.
