Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs intervijā laikrakstam Vedomosti izteicās, ka, atbildot uz jaunām Eiropas Savienības sankcijām, Krievija varētu «slēgt savu gaisa telpu Eiropas aviopārvadātājiem». Uz turpmākām sankcijām pret enerģētikas un finanšu sektoru Krievija var atbildēt simetriski.
Vispirms jāatgādina, ka lidojumi pāri ikvienas valsts gaisa telpai nav bezmaksas. Ikviens aviopārvadātājs maksā par dispečerdienesta pakalpojumiem, šķērsojot attiecīgās valsts teritoriju. Krievijas ienākumi no šā pakalpojuma dīvainā kārtā tiek ieskaitīti uzņēmuma Aeroflot ienākumos, kas ir vairāki simti miljoni eiro. Tāpēc jau pirmās baumas par šādu iespējamo atbildes soli negatīvi ietekmēja Aeroflot akciju cenu.
Vispirms jāsaka, ka lielai daļai Krievijas aviosabiedrību ir visai novecojuši gaisa kuģi, kuri nevar izpildīt ES ekoloģiskās prasības, un tāpēc tiem ir slēgta ES gaisa telpa, tāpēc ES simetrisks aizliegums Krievijai nesagādās tikpat lielus zaudējumus. Tomēr šāds Krievijas solis zināmā mērā būs jauns izaicinājums starptautiskajām tiesībām.
Līdz Pirmajam pasaules karam starptautiskajās tiesībās dominēja izpratne par gaisa telpas vispārēju brīvību (putna brīvība lidot pāri robežām). Pirmā pasaules kara laikā aviācija parādīja, ka tai ir milzīgs militārais un izlūkošanas potenciāls.
1919. gadā Parīzes konvencija noteica, ka ikvienai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte savas teritorijas gaisa telpā. Tāda pati norma ir iekļauta Čikāgas 1944. gada konvencijas pirmajā pantā, kas mūsdienās nosaka šodienas starptautiskās tiesības aviācijā: «Ikvienai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte savas teritorijas gaisa telpā.»
Konvencija bez atļaujas dod tiesības tikai neregulāriem civiliem lidojumiem (5. pants). Ikvienas valsts civilās aviācijas gaisa kuģiem ir tiesības «ielidot šīs valsts teritorijā vai veikt beznosēšanās tranzīta lidojumus pāri tās teritorijai un nosēsties nekomerciālos nolūkos bez nepieciešamības iepriekš saņemt atļauju».
Regulāriem gaisa pārvadājumiem ir nepieciešami īpaši līgumi. Konvencijas 6. pants: «Līgumslēdzējas valsts teritorijā vai virs tās nevar veikt nekādus regulārus starptautiskus gaisa pārvadājumus, izņemot ar īpašu šīs valsts atļauju un saskaņā ar šādas atļaujas nosacījumiem.»
Atbilstoši Čikāgas konvencijai ikviena valsts drīkst izņēmuma apstākļos, ārkārtas situācijā, militāras nepieciešamības vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ (9. pants) «uz laiku ierobežot vai aizliegt lidojumus pāri visai savai teritorijai vai tās daļai».
Tikai, lai šāds aizliegums būtu atbilstošs starptautiskajām tiesībām, tas ir jāpiemēro«visu pārējo valstu gaisa kuģiem neatkarīgi no to valstspiederības». Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Krievija aizliegs tranzīta lidojumus pāri Sibīrijas ziemeļu daļai (Krievija drīkst šādu aizliegumu ieviest jebkurā brīdī), tad šāds aizliegums ir jāattiecina uz pilnīgi visu valstu aviosabiedrībām, kas ratificējušas Čikāgas konvenciju. Ja aizliegums ir selektīvs, tad tas var tikt interpretēts kā Krievijas atteikšanās ievērot Čikāgas konvenciju un var motivēt ES valstis izvirzīt jautājumu par Krievijas izslēgšanu no Starptautiskā Civilās aviācijas organizācijas (ICAO).
Turklāt Krievijas ziemeļdaļa starptautiskajiem tranzīta aviopārvadājumiem tika atvērta tikai 1971. gadā. Kamēr PSRS neļāva ārvalstu civiliem lidojumiem šķērsot Sibīriju, aviosabiedrība SAS veica pārlidojumus uz Tokiju, šķērsojot Ziemeļpolu. Ieviešot tranzīta aizliegumu, vecie maršruti tiks atjaunoti.
Nākamais loģiskais ES solis varētu būt konkurences apstākļu novienādošana. ES lidostām var aizliegt apkalpot to aviokompāniju reisus, kuri izmanto ES aviosabiedrībām nepieejamos (aizliegtos) starptautisko pārlidojumu maršrutus.
Tikai jautājums ir, cik tālu ES ir gatava palielināt savu sankciju apjomu un vai nebūtu laiks sākt solidāri dalīt zaudējumus par ASV un ES kopējās politikas sekām attiecībās ar Krieviju. Pagaidām par rietumvalstu kopējo politiku ievērojamus rēķinus maksā tikai daļa no ES dalībvalstīm.
