Jautājums par valsts valodas lietošanu skar visus Latvijas iedzīvotājus. Daudzi sūdzas Valsts valodas centram (VVC) par Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Cilvēki kļuvuši aktīvāki un prasīgāki pret likuma pārkāpējiem.
Sūdzību skaits ir pieaudzis. VVC ar interneta, radio un laikrakstu palīdzību aicina cilvēkus boikotēt tos veikalus, kas pārkāpj Valsts valodas likumu, proti, kur importa precēm nav lietošanas instrukciju tulkojuma valsts valodā.
VVC aicināja deputātus, ministrus, amatpersonas sarunās ar Latvijas žurnālistiem runāt valsts valodā. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš viendien atteicās ar vietējiem žurnālistiem runāt krieviski. Tās pašas dienas vakarā Krievu starptautiskā TV (RTV I), kas raida no Ņujorkas, ziņoja par to.
Par šiem jautājumiem vispārliecinošāk savā intervijā "Latvija ir latviešu valsts" runā advokāts Andris Grūtups ("Latvijas Avīze" 2008. g. 22. maijā): "Latviešu nācijas gļēvums nāk no augšas. Valdība un Saeima, uzstājoties krievu mēlē, vistiešākajā veidā demonstrē gļēvulību, gribasspēka trūkumu un atstāj ārkārtīgi dezorganizējošu iespaidu uz sabiedrību. ... Pēc 20 gadiem premjers Godmanis saka: runāšu krieviski, lai mani saprot! Ja pret valsts valodu mēs paši būtu izturējušies ar pienācīgu cieņu, krievi sen to būtu apguvuši un Godmanim nevajadzētu teikt šādus latviešu pašcieņu pazemojošus vārdus. ... Esam parlamentā ievēlējuši mazspējīgus cilvēkus, kuriem trūkst ideālu, rakstura, gribasspēka. ... Turklāt parlamentā nokļūst personas ar visai vāju izglītību. Bieži vien cilvēki, kuros mājo mazvērtības izjūta. ... Ja jau viņi atļaujas ar krievvalodīgo masu mediju žurnālistiem runāt krieviski, tad kāda jēga viņus audzināt. Tautai ir nepārprotami jāpasaka, lai par viņiem vairāk nebalso, un pēdējais laiks sākt kampaņu "Runā latviski!"".
Ar dažādiem paņēmieniem pret latviešu valodu vēršas Kremļa politikas realizētāji mūsu valstī. Tiek izstrādāts jauns Augstākās izglītības likumprojekts. Tajā ir paredzēts lekcijas pasniegt arī svešvalodās. It kā nekā aizdomīga. Tiklīdz būs pieņemts šāds likums, tā būs dota likumīga atļauja studiju kursus vadīt krievu valodā un Latvijā augstāko izglītību varēs iegūt krievu valodā. Un ja tā, tad vidusskolu beidzējiem zūd nepieciešamība mācīties latviešu valodu, jo likums atļaus studēt arī svešvalodā. Skolu reforma būs izgāzta. Lūk, cik naidīgs var izrādīties viens likums, ko demagoģiski laipni un draudzīgi cenšas iešmugulēt atsevišķi šī likumprojekta veidotāji. Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja vietniece Daiga Joma saka: "Satraucošākais šajā situācijā ir tas, ka šī lienošā kontrrevolūcija nāk nevis no krievu interesentu puses, bet no latviešiem pašiem, kas strādā noteiktās institūcijās. Tieši latvieši ir tie, kas šobrīd norok savu valodu." Latvijas Rektoru padome, ko veido visu valsts augstskolu rektori, grib panākt, lai valsts valoda nebūtu jālieto vietējiem krieviski runājošajiem mācību spēkiem: lektoriem, docentiem, profesoriem, asistentiem.
Rīgas Tehniskās universitātes profesors, 9. Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis par šo likumprojektu raksta: "Ja tas tiktu pieņemts pašreizējā redakcijā, tā būtu atgriešanās pie padomju divplūsmu sistēmas. ... Ja Augstākās izglītības likumā nenosargāsim šobrīd spēkā esošās valodu lietošanas normas, jāsaka ardievas latviskai augstskolai Latvijā." Un Šadurskis min faktu, ka Daugavpilī atvērta Maskavas Valsts ekonomikas statistikas un informātikas universitātes filiāle un ka šādas filiāles Krievija cenšas atklāt vēl un vēl. "Neļausimies maldinošām frāzēm par izglītības eksportu kā glābiņu no demogrāfiskās bedres un izglītības telpas atvērtību, jo durvis, ko šie censoņi grib atvērt, ved uz Krievijas Federāciju," raksta K. Šadurskis ("Latvijas Avīze" 2008. g. 20. maijā).
Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands–Kehre (atbraukusi no ASV) apšauba VVC inspektoru darbības lietderīgumu un nicīgi izsakās par viņu darbu. "Vai latviešu valodas popularizēšanas dēļ vajag ierobežot citas valodas, ieskaitot krievu valodu?" jautā šī direktore. Bet bijušais integrācijas ministrs, tagad Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks (arī atbraucis no ASV) musina pret latviešu valodu. Bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis 2008. g. 23. maijā Baltijas foruma konferencē "Eiropas Savienība un Krievija 2008.gadā: jaunu pieeju meklējumos" teica: "Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē."
