Latvijā darbojas mūsu valstij naidīgi spēki, kas daudz dara, lai vājinātu latviešu valodas pozīcijas. Ik pa laikam kreisās ideoloģijas aizstāvji pieprasa krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Kad šie ierosinājumi tiek noraidīti, seko ieteikumi piešķirt krievu valodai minoritāšu valodas statusu.
Katrā šajā ierosinājumā slēptā veidā ir cenšanās panākt krievu valodai kādu īpašu stāvokli. No daudziem krievvalodīgajiem nākas dzirdēt, ka drīz vien Eiropas Savienība piespiedīšot Latvijā krievu valodu atzīt par otru valsts valodu. Baumas tiek izplatītas speciāli, lai dezorientētu sabiedrību. Cilvēku apmuļķošana ir Kremļa politiķiem raksturīgs paņēmiens.
Šodien Latvijai nedraud valsts apvērsums ar šaujamieroču pielietošanu, bet tāda diezgan klusa, lienoša okupācija, kas ir jau sākusies. Pa gabaliņam vien tā cenšas nožņaugt visu latvisko. Valsts valoda ir viens no šiem mērķiem. Daļa latviešu jau no padomju okupācijas laika ir tik iebaidīti un pagļēvi, ka neuzdrošinās runāt latviešu valodā , ja skan krievu mēle. Pietiek pārdevējai runāt krieviski, ka ne mazums latviešu tam pielāgosies. Populārajā TV raidījumā "Kas notiek Latvijā? '' 2008.g. 4. jūnijā daudzi gudrie sprieda par latviešu valodas stāvokli. Strauji tuvojas laiks, kad parlaments balsos par jaunu Augstākās izglītības likuma projektu. Kreisie spēki cenšas panākt, lai likums atļautu Latvijas augstskolās mācīt arī svešvalodās, praktiski tas nozīmē – krievu valodā. Šai diskusijā pret valsts valodu uzstājās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore un daži citi krieviski orientēto. Tas nozīmē, ka ar laiku stipri pasliktinātos latviešu valodas pozīcijas. Jāņa Dombura vadītā diskusija parādīja, ka daudzi neizprot stāvokļa bīstamību. Valsts valodas centra pārstāvis Antons Kursītis teica : "Valsts himnu, valsts valodu un valsts karogu nedrīkst atstāt brīvā tirgus biznesam un Augstākās izglītības likumu nedrīkst skatīt tikai kā uzņēmējdarbību.'' Parastā vaidēšana, ka latviešu valodā nevarot iegūt labu izglītību visās nozarēs, arī neguva atbalstu. Valodniece, profesore Ina Druviete apgalvoja pretējo. Šīs diskusijas dienā ''Latvijas Avīzē'' bija raksts, kurā teikts, ka premjers Godmanis neļaus ministrei Tatjanai Koķei spēlēties ar valsts valodu. Lasītājs un TV skatītājs Andrejs Kavacis 11.jūnija "Latvijas Avīzē" pateica īsu repliku: ''Paldies Inai Druvietei un Antonam Kursītim par latvisku stāju valsts valodas jautājumā! Viņu komerciāli domājošos oponentus es labprāt pārdotu internacionālajā krāmu tirgū, jo viņi spēj nodot un pārdot visu latvisko.''
Mūsu valstij naidīgie spēki ir kļuvuši viltīgāki. Viņi vairs neaicina legalizēt komunistisko partiju, nedraud, ka tūlīt tūlīt pārņems politisko varu, bet runā par saskaņu, par sadarbību, sūdzas, ka krievus neņem valdībā. Šai ziņā visviltīgākais ir Saskaņas Centrs, kas dažbrīd arī pasaka kādu racionālu domu. Tiek radīta gaisotne, ka latviešiem jānāk pretī un nedaudz jāpiekāpjas nepilsoņiem, kas godīgi maksā nodokļus, ir lojāli utt. Viena politiski naiva latviešu tautas daļa uz to būtu gatava. Bet viņi nezina, ka Latvijā darbojas cilvēki, kas aizstāv tikai krievu kopienu un tās intereses. Krievijas vēstniecības Latvijā konsultatīvās komitejas priekšsēdētājam Vjačeslavam Altuhovam ir sava programma. Tā paredz, ka ''2008. gadā Latvijas Televīzijā vajadzētu sākt raidīt vienam kanālam simtprocentīgi krieviski. 2009.gadā krievu valodai būtu jākļūst par otru oficiālo valodu, 2010. gadā proporcionāli iedzīvotāju skaitam būtu jāievieš kvotas krievu deputātiem. 2011.gadā jāievieš kvota krievu tautības premjeram.2012. gadā jau būtu jāievieš Latvijas un Krievijas dubultpilsonība."
Krievijas politologs un ekonomists Mihails Deļagins, kurš izstrādā savu Krievijas ārpolitikas koncepciju, intervijā kādai krievu avīzei saka: "Ja mēs pratīsim efektīvi izmantot Eiropas Savienības krīzi un visu Eiropas kontinenta valstu atkarību no mūsu energoresursiem..., tad mēs noteikti kļūsim par ietekmīgu spēku šajā kontinenta daļā." Šis Deļagins aicina Krieviju pastiprināt pretrunas Eiropas Savienības iekšienē, aktīvi strādāt ar Baltijas valstīm, kur ļoti spēcīgs krievu bizness, atraut Austrumeiropu no ES." ('' Latvijas Avīze" 2006.g.7.novembrī.)
TV ziņo, ka Latvijā var ienākt Krievijas investīcijas, uzlabosies tas un tas, un tas.Bet tas ir viens no vissliktākajiem variantiem. Krievijas naudai ienākot Latvijā, nostiprināsies krieviskā vide, kapitāls, latviešiem naidīgs bizness. Ekonomiskā vide prasīs politiskās tiesības, atļaujas un veicinās Latvijas atkarību no šī krievu biznesa. Bizness un korumpētība iet roku rokā. Un pienāk brīdis, kad ekonomiskā korumpētība pāraug politiskajā. Valsts ir savažota nodevīgos darījumos. Tava valsts kļūst par kalponi svešai varai, kas nožņaudz tavas tautas neatkarību.
