Tuvojas pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas. 2011. gada oktobrī būs 10. Saeimas vēlēšanas. Politiskie spēki meklē atbalstu tautā. Tiek dibinātas jaunas partijas, apvienības, sabiedrības, un visas cenšas piesaistīt vēlētāju uzmanību. Jau ilgāku laiku viena partija visādos veidos skaidro, ka tai neesot pieņemama politiska saraksta veidošana pēc etniskā principa.
"Mēs varam runāt par sadarbību, taču nevis uz etniska, bet ideoloģiska pamata," intervijā "Latvijas Avīzei" 2008. g. 9. maijā saka apvienības "Saskaņas centrs" (SC) priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Viņš uzsver, ka SC esot starpetniska partija, kas pārstāvot gan latviešus, gan krievus, ka Tautas saskaņas partijā, kas ietilpst SC, 70 % no visiem biedriem esot latvieši. Viņš pat apgalvo, ka "pēdējās Saeimas vēlēšanās 20 % no mūsu vēlētājiem bija latvieši". (Nav tikai zināms, kā to var noteikt.) Starp SC Saeimas deputātiem pārsvarā ir krievi. Kāpēc tā? To Ušakovs nezina. Viņš mēģina pārliecināt, ka SC neesot krievu partija, kas savā darbībā orientējas tikai uz Krieviju. Ideoloģiski tuvākā SC esot Latvijas Pirmā partija / Latvijas Ceļš.
"Mums ar Šleseru sakrīt viedoklis arī par to, ka jāļauj nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās," turpina Ušakovs. Viņš saka arī, ka Rīgā ir daudz skaistu parku, kur var izvietot gan Pētera I, gan citus smukus pieminekļus. Uz jautājumu par Latvijas okupāciju seko izvairīga atbilde: "1940. gadā vara Latvijā tika nomainīta nedemokrātiskā veidā, ar vardarbības draudiem. Vai tā bija okupācija, aneksija vai inkorporācija – tas ir vēsturnieku jautājums." Lūk, šī atbilde arī pasaka, kas Ušakovs ir būtībā, proti, okupācijas aizstāvis, kas laipnā balstiņā mēģinājis iegalvot, cik laba ir viņa partija, cik tā tuva latviešiem. Savā darbībā Saeimā šīs partijas deputāti cenšas būt mēreni, savaldīgi, izvairās asi vērsties pret latviešiem. 2008. g. 14. augustā Saeima pieņēma paziņojumu, kurā nosoda Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijai. Bet balsojumā SC frakcijas deputāti nepiedalījās. Viņi jau iepriekš bija pametuši zāli, jo saprata, ka nebūtu vēlams atklāti paust naidīgu attieksmi pret Gruziju. Šie deputāti taču izliekas par lieliem latviešu draugiem un cer, ka nākamajās vēlēšanās latvieši varbūt balsos par viņiem. Bet 20. augustā TV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs visādi aizstāvēja Kremļa agresiju un aicināja nenosodīt Krieviju.
Apmēram 74 % no vēlētāju skaita Latvijā ir latvieši. Krievu partijas saprot, ka nespēs no naturalizētajiem Latvijas pilsoņiem tik ļoti papildināt savas rindas, lai vēlēšanās apsteigtu latviešu partijas. Tāpēc atliek censties latviešus dabūt savā pusē. Vajag šķelt latviešus, sanaidot tos savā starpā. Jau vairāk nekā piecus gadus kreisie spēki izplata savas viltus teorijas, ka balsot pēc etniskuma principa esot nepareizi. Cīņa par varu notiek nepārtraukti un dažādos veidos: ar meliem, viltību, uzpirkšanu, pretvalstiskiem ieteikumiem. Vasilijs Meļņiks pasaka atklāti, ka Latvijas ekonomiku glābšot krievu investīcijas. Šis vīrs ir premjera I. Godmaņa padomnieks. Pirms tam viņš bija A. Kalvīša padomnieks. Viņa galvenā atziņa: Latvijā ienākošās krievu investīcijas glābs mūsu ekonomiku. Ja to pieļaus mūsu valdība, tad valsts neatkarība ir pazaudēta. Kremlis būs ieguvis ekonomisko varu Latvijā, neiebraucot šeit ar tankiem un bumbvedējiem.
Kremlim uzticīgi cilvēki pacietīgi strādā, lai mēs pieņemtu sliktus likumus, lai latvieši paši sev sasietu rokas un kājas savas dumjības un gļēvulības pēc. Multikulturālisma slavināšana ir bīstamāka par krievu desantniekiem. Tā paredz latviešu valodas nozīmes mazināšanu un divkopienu valsts atbalstīšanu. Integrācijas ministrs Oskars Kastēns darbojas šai jomā. Kremļa politikas realizētāji ar laipnību un viltīgiem ieteikumiem veic savu graujošo darbu. Galvu paceļ piektā kolonna. Advokāts Andris Grūtups jau 2008. g. 22. maijā "Latvijas Avīzē" pateica: "...piektā kolonna joprojām pastāv un ir viens no lielākajiem draudiem mūsu valstij. Tāpēc uzskatu, ka pašreizējās integrācijas politikas vietā ir jāliek krasa latviskošanas politika. Krievi ciena tikai tos, kas paši sevi ciena... Situācija kļuvusi bīstama... Latvijas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā mēs tiksim galā ar piekto kolonnu."
Vēl nesen par to nebija vēlams pat ieminēties, bet pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā patiesību nedrīkst slēpt. Integrācija pēdiņās kalpo lienošajai okupācijai. 22. un 23. augustā Rīgā notika Krievijas tautiešu konference "Baltijas krievu pasaule kā sabiedrības sadarbības un attīstības veicinātājs." Nosaukums jau skaists, tikai tas jāsaprot ar pretēju nozīmi – kā lielkrievu šovinisma izplatītājs, sabiedrības šķēlējs un provokāciju rosinātājs. Šai sanākšanā atkal runāja par oficiālu divvalodību un divkopienu valsti. Tika nosodīti tie, kas mūsdienu Krieviju salīdzina ar Staļina režīmu un kas krievus sauc par okupantiem. Visa šī kopā sanākšana bija ar mērķi veidot vienotu "krievu pasauli Baltijas valstīs un parādīt piektajai kolonnai, ka tā ir spēcīga. Krievija piekopj šādu psiholoģiskā spiediena politiku, lai ar šādām sanāksmēm izplatītu lielkrievu prasības, apsūdzības, ieteikumus, draudus. Ļeņinam un Staļinam vispasaules revolūcija neizdevās. Bet idejai var būt varianti.
