Iesākot karu ar Gruziju, Krievija parādīja, ka tā ir Ļaunuma impērijas noziedzīgās politikas turpinātāja. Ja Gruzijā viņi pārvietojās ar tankiem un bumbvedējiem, tad Latvijā tie sarīkoja Krievijas "tautiešu" konferenci, lai konsolidētu krievu kustības Baltijas valstīs. Zinātāji to raksturo par piektās kolonnas iedvesmošanu jaunām akcijām.
Tika runāts, ka vajag Baltijā dzīvojošos krievus saliedēt ap Krieviju, apjaust "krievu misiju" – izglābt pasauli. Un vienlaikus skanēja konkrētas prasības piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldībās un Eiropas Parlamentā. Daudzus pasaulē interesēja, kā Rietumi reaģēs uz Krievijas agresiju. Uz šo jautājumu interneta portālā www.grani.ru labi atbildēja krievu rakstnieks Andrejs Amaļriks, grāmatas "Vai Padomju Savienība izdzīvos līdz 1984. gadam?" autors. Viņš rakstīja: "Neviens Kremlī no Rietumiem nebaidās, vēl vairāk, tos tur atklāti un daudzējādā ziņā pelnīti ienīst. Kā gan vēl pret tiem izturēties, ja to kancleri un premjerministri sastājas rindā, lai būtu par pakalpiņiem Putina gāzes trubām". Lieliski pateica "augstu stāvošs" "Komersanta" ziņotājs: "Jebkura bezzobaina rezolūcija būs mūsu uzvara. Pastāv uzskats – ja mēs Rietumus piežmiegsim, tad turpmāk spēle ies pēc mūsu noteikumiem. Tieši tā pirms 70 gadiem sprieda vācu impērijas kancelejā." Andrejs Amaļriks jautā: "Vai izdzīvos Krievijas Federācija līdz 2014. gadam?"
Internetā var atrast vairāku krievu inteliģentu vērtējumus par Kremļa politiku.
Žurnāls "The Economist" ironiskā komentārā portālā www.financenet.lv apspēlējis iespējamos Krievijas darbības scenārijus "miera uzspiešanai" arī citās kaimiņvalstīs. Komentārs rakstīts kā "Putinam adresēts slepens e-pasts, kas nonācis komentētāja rīcībā." Kā vēstules autors minēts Oļegs Šutņiks (Oļegs Jokotājs), un tā domāta Krievijas Federācijas Iekšējās izlūkošanas dienestam: "Mūsu (Iekšējās izlūkošanas) dienesta un ar to saistīto organizāciju iefiltrēšanās ienaidnieku nometnes izšķirīgās struktūrās jau sen mums devusi savlaicīgus brīdinājumus par EIROPAS Savienības un NATO plāniem un ievērojamas spējas tās ietekmēt. Tomēr pat mēs no ienaidnieka negaidījām tādu apātiju un vājumu. Mēs redzam tukšus vārdus, bet nekādu gatavību nopietnai pretestībai. Daži rietumvalstu komentētāji un politiķi patiešām ir slavējuši mūsu rīcību kā pamatotu, arī tādi, kas nebija saņēmuši nekādus maksājumus vai citus labumus. Mums ir gatavi arī plāni tālākai eskalācijai. Baltijas valstīs provokācijas veiks nacionālistiski noskaņoti huligānu grupējumi, kas izliksies par patriotiem un pieprasīs visu krievvalodīgo etnisku tīrīšanu no Latvijas un Igaunijas. Mūsu tautieši arī šeit izveidos pašaizsardzības kaujinieku vienības, kas lūgs mums aizsardzību pret huligāniem un valsts varas iestādēm. Lietuvas gadījumā mūsu sponsorētas ekstrēmistu grupas var sarīkot terora aktus pret militāro tranzītu uz Kaļiņingradu. "Autors" piedāvā arī veikt kiberuzbrukumus Polijai un Čehijai, sagraujot banku darbību.
Gruzijas kara atskaņas jūtamas arī mūsu ikdienā. Viena daļa krievvalodīgo kļuvuši izaicinoši nekaunīgi. Piezvana uz valsts iestādi un ir saniknoti, ja viņiem neatbild krieviski. Pēc tam, kad interneta portālā ievietoja Valsts valodas centra aicinājumu pircējiem boikotēt veikalus, kas pārdod importa preces bez lietošanas instrukciju tulkojuma latviešu valodā, man zvanīja no krievu avīzes un teica, ka es traucējot viņu biznesu, ka mani varot iesūdzēt tiesā un tā tālāk.
Krievu aktivitātes pieaugušas daudzās jomās. Viņi spiežas iekšā Latvijā ar dažādiem koncertiem, uzvedumiem, izstādēm, konkursiem. Tagad uzzinām, ka Vladimira Putina dibinātais fonds "Krievu pasaule" Latvijā popularizēs krievu valodu. Fonds Daugavpilī atver krievu centru. Visā pasaulē plānots atvērt 80 šādus centrus. Ja kāda valsts, piemēram, Lielbritānija organizētu angļu valodas studiju centrus Krievijā, tad krievi teiktu, ka tā ir visīstākā angļu spiegu koordinācijas vieta. Es tieši tā domāju par šiem fondiem. Viņi šeit centīsies atļautā veidā rusificēt valsti, organizēs dažādus konkursus un sacensības (naudas viņiem pietiek), lai izplatītu savu ideoloģiju. Kaimiņvalsts aģentūra gatava izvērst pret Latviju savu naidīgo darbību, visu laiku paturot sev tiesības kliegt: "Apspiež mūsu tautiešus! Jāiet palīgā!"
"Lai arī Latvijas rusifikācija izbeidzās līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, arī šodien nevaram noliegt, ka pastāv rusifikācijas draudi," raksta tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ("Latvijas Avīze", 2008. gada 9. septembrī). Tagad rusifikācijas process notiek slēptākā veidā, visādi mazinot valsts valodas nozīmi. Tiek izmantoti viltīgi paņēmieni, lai krievu valoda varētu nostiprināties kādā jomā. Izstrādājot Augstākās izglītības likumu, daži tā veidotāji ļoti centās, lai likumprojektā būtu teikts, ka Latvijas augstskolās pasniedzēji, profesori, docenti drīkst lekcijas lasīt svešvalodā. Latvijā ar svešvalodu cilvēks saprot angļu, franču, vācu, spāņu valodu. Pašlaik likums paredz, ka Latvijas augstskolās studijas norit latviešu un Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Krievu valoda nav ES valoda. Tiklīdz būs atļauts mācīt arī svešvalodās, tā krievu valoda atgūs savu dominējošo lomu vairākās mācību programmās un mazinās skolu reformas nozīmi.
Šodienas Krievijā notiek jaunu melu izplatīšana, jaunu vēstures grāmatu rakstīšana. Vēsturnieks Jurijs Afanasjevs intervijā Viesturam Sprūdem ("Latvijas Avīze", 2007. gada 29. novembrī) saka: "Staļina zvērības vēsturnieka Fiļipova grāmatā ir attaisnotas. Par padomju ekonomiku tur teikts: to veidoja mūsu tēvi un vectēvi; tā ir mūsu mantojums. Tātad lamāt to nedrīkst! Nu, protams, bija arī upuri, taču kā gan citādi visu, kas mums tagad ir – rūpnīcas, cauruļvadi –, lai būtu uzcēluši! Nu, kas gan liels, ja pa vidu kaut kur pazuduši daži desmiti miljoni valsts iedzīvotāju! Apmēram tādā tonī tur viss notiek. ... Putina režīms ir kriminalizēta vara, kas pastāv kriminalizētā sabiedrībā, – afēras un slepkavība Federālajā drošības dienestā, no Austrumeiropas izvestā Krievijas armijas bruņojuma izpārdošana..." Ja kādam bija ilūzija, ka Krievijā varbūt nostiprināsies demokrātija, tad tagad tā zudusi. Mūsu valsts attiecīgie dienesti demokrātiskā naivumā nedrīkst noskatīties, kā lienošā okupācija gatavo mums jaunus slazdus. Ja mēs tai nedosim pretsparu valsts politikas līmenī, mēs pazaudēsim savu valsti. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Kremlis kādu dienu pateiktu: "Sastādiet mums draudzīgu valdību!"
"Zapahlo gazom!" reiz teica Lukašenko. Sāk ost pēc gāzes. Tagad tā ir lielkrievu šovinisma smaka.
