Ne mazums krievvalodīgo zina – vajag tik nekaunīgi runāt krievu valodā un latvietis runās ar tevi krieviski.
Bet laiki mainās. Atbild tev latviski un nepāriet uz krievu valodu. Un nevar vairs piezvanīt uz jebkuru valsts iestādi un cerēt, ka ar tevi runās krieviski. Jārunā ir valsts valodā, un, ja tu to nespēj, tad vari palikt bez atbildes. Daži skrien uz Krievijas vēstniecību un sūdzas, ka ar viņiem nerunā krieviski. Es nezinu, ko viņiem tur atbild, bet uzspiest krievu valodu neizdodas.
Vienu daļu latviešu rusifikācija tik ļoti skārusi, ka viņi veikalā, autobusā, tirgū un citur labāk runā sliktā krievu valodā, bet ne latviski. Okupācijas laiks iznīcinājis viņos cilvēcisku pašapziņu, un tie arī šodien dzīvo pastāvīgā nedrošībā. Vergu dvēseles neļauj tiem iztaisnot mugurkaulu. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, piemēram, atteicies runāt krieviski, jo tas nozīmē padomju okupācijas atzīšanu.
Latviešu valoda mūs ir sargājusi – nav ļāvusi latviešiem naidīgiem cilvēkiem to iemācīties, nav ļāvusi nokārtot naturalizācijas eksāmenu valsts valodā. Bet ir latvieši, kas neaizstāv latviešu valodu. Ir tādi, kas saka: "Es runāšu krieviski, lai visi saprot."
Valsts valodas centrā (VVC) Rīgā ienāk vīrietis un saka – esot pazaudējis valsts valodas prasmes apliecību. Oriģināla nav, tikai kopija. Lai viņam izdod jaunu apliecību. Vīrietis runā tikai krieviski un neslēpj nepatiku, ka viņam atbild tikai latviski.
"Kā jums var būt valsts valodas prasmes apliecība, ja jūs tikpat kā nemaz nerunājat valsts valodā?" jautā VVC direktora palīdze. Uzrunātais tēlo apvainoto. Kā var nesaprast – viņš valsts valodu esot paspējis aizmirst. Pārbaudot viņa "pazaudētās" apliecības kopiju, izrādās, ka tai ir viltojuma pazīmes. Provokācija nav izdevusies – jaunu apliecību iegūt neizdodas. Bet kāpēc viņam vispār vajag jaunu apliecību? Lai ieņemtu labi apmaksātu amatu, ir jāzina valsts valoda.
"Arī tagadējā globalizācijas laikmetā nacionālas valsts jēdziens saglabājis savu nozīmi, sargājot attiecīgās pamattautas identitāti un etnisko izdzīvošanu," raksta Izraēlā dzīvojošais žurnālists Franks Gordons. "Ja nepilsonis nevēlas apgūt valsts valodu, lai iegūtu pavalstniecību, tad tas nozīmē, ka viņam nav pat minimālas cieņas."
"Latvijas Avīze" šā gada oktobrī publicējusi savas lasītājas Brigitas Krūmiņas attieksmi pret latviešu valodu: "Mīļā latviešu valoda! Cik tu esi mocīta, cik ļoti tevi iekarotāji ir gribējuši iznīcināt. Mūs ir mācījuši runāt gan vāciski, gan krieviski, gan angliski – bijuši laiki, kad latviešu valoda mīdīta kājām, dažādi apsaukāta un nicināta un tomēr – tā ir dzīva un vesela. Mūsu valoda ir dzīva! Es tevi mīlu, mana latviešu valoda!"
Prieks lasīt šādas rindas! Bet nedrīkstam aizmirst, ka dzīvas ir vergu dvēseles, kas baidās runāt latviski. Šādām dvēselēm arī veltītas šīs rindas. "Jo vairāk mēs attīstām savu valodu, jo stiprāka kļūst valsts," tā Valsts prezidents Valdis Zatlers.
