arrow_downwardLielās intervijas

Jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors, profesors, Dr. sc. admin. Gundars Bērziņš TV intervijā “Nra.lv sarunas” stāsta par gaidāmām reformām Latvijas Universitātē (LU), par studiju saturu, kvalitāti, daudzveidību, par studiju sasaisti ar zinātni pētniecību un akadēmisko rezultātu praktisko pielietojamību; rektors atklāj, kur Latvijas Universitātē atrodas tas, kas vairo patriotismu un cementē valstiskuma apziņu.

Par “zaļā” kursa greizo virzību, par vēja ģeneratoru radītajām nelaimēm, par Latvijas upju postīšanu ar mazajiem hesiem, par to, kāda var būt Eiropas nākotne, vēl par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu, kurš pārstāv politisko partiju apvienību “Tauta. Zeme. Valstiskums” un kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Vai gaidāms jauns administratīvi teritoriālās reformas vilnis; kas notiks ar Rēzeknes pašvaldības vadību; vai ir plāns, kā apturēt Latvijas iztukšošanos no cilvēkiem; cik pretimnākošas ir pašvaldības skolu reformu jautājumos; vai ir iespējams mazināt plaisu starp nabagajām un bagātajām pašvaldībām – TV intervijas turpinājums ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).

Satiksmes ministrijas uzmanību un Latvijas valstij pieejamo naudu nākas koncentrēt tam, lai Latvija neizgāztos ar nespēju īstenot “Rail Baltica” plānus un saistības, bet kādi būs Latvijas ceļi cilvēkiem pārskatāmā apkārtnē un tuvāko gadu laikā? Kā strādās sabiedriskais transports un kādi vilcieni ripos pa dzelzceļa sliedēm?   Intervijas turpinājums TV ciklā “nra.lv sarunas” ar satiksmes ministra Kaspara Briškena padomnieku Edgaru Klētnieku.

Kādēļ VARAM jākļūst par DARĀM, un kādēļ DARAM nepārcelsies uz Kuldīgu; vai būs pieejami Kohēzijas fonda līdzekļi arī pēc 2027. gada, kā Latvijai sokas ar Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanu, un kur redzami rezultāti; kā risināt Rīgas bedraino ielu jautājumu – par šīm un citām tēmām TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).

Ekonomika jāpārkārto uz kara režīmu: ja Eiropa būs tikpat spēcīga militāri, cik ekonomiski un finansiāli, neviens neizlems spert agresīvus soļus. Taču šo līmeni nevar sasniegt, ja nepalielina militāro potenciālu, īpaši tas attiecas uz munīcijas ražošanu. Tādas domas un atziņas šobrīd valda Polijā: par to ziņo žurnālisti interneta vietnē “wpn.pl”. Kas šajā aspektā notiek Latvijā? Vai mūsu valsts seko Polijas piemēram? Ko par to domā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts?

Laima Letiņa kopš 2. aprīļa ir galvenā valsts notāre. Viņa ir sākusi savu karjeru 2013. gadā, strādājot Uzņēmumu reģistrā (UR) par juristi, vēlāk par UR Juridiskās daļas vadītāja vietnieci, pēc tam arī par eksperti juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem apkarošanas jomā. Realizējusi tādus nozīmīgus projektus kā uzņēmumu reģistrācijas informācijas izsniegšanas kārtības maiņa, kas padarīja informāciju publiski pieejamu. Strādājusi arī pie projektiem, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju reģistra ieviešanu un UR informācijas sistēmas modernizāciju. Darbojusies arī “Moneyval” Latvijas delegācijā, lai pierādītu starptautiskajiem partneriem, ka Latviju nevajag iekļaut “pelēkajā sarakstā” un ka informācija par juridiskajām personām Latvijā ir labi redzama un tiek kontrolēta. Kādu laiku darbojusies privātajā sektorā – Finanšu nozares asociācijā. Viņa ir apņēmusies uzņēmumu reģistrācijas procesā mazināt administratīvo slogu, bet nemazināt valsts drošības lietu uzraudzību. Par to, kā tiks apvienota sloga mazināšana ar drošības nemazināšanu, “Neatkarīgās” saruna ar galveno valsts notāri Laimu Letiņu.

Par medikamentu pārdošanu Krievijai, par to, kāpēc paši neražojam šļirces un adatas, par filigrānas politikas trūkumu “Jaunajā vienotībā”, par kāpostiem un eklēriem, par to, kad drīkst bučot roku un kad – vaigu. “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar ārstu, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.

Valsts iet pret iedzīvotāju izteikto vēlmi nodrošināt migrēnas pacientiem kompensējamos medikamentus. No vienas puses, valdība ar labu žestu parāda, ka zāles tiks apmaksātas, un formāli jau gandrīz pusgadu “skaitās”, ka migrēnas pacientiem medikamenti tiek kompensēti. Taču faktiski neviens migrēnas pacients kompensējamas zāles vēl nav redzējis, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības valdes priekšsēdētāja Karīna Zaņģe.

Par aizliegumu vīriešiem ar iekāri skatīties uz sievietēm, par resniem bērniem un jauniešiem ar stājas defektiem, par Latvijas nodzeršanās čempionātu un kosmētiskajiem paņēmieniem, kas mesti cīņā pret to: “Neatkarīgās” saruna ar ārstu, politiķi, televīzijas raidījuma vadītāju, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.

Ainars Virga Latvijas rokmūzikā ir leģendāra figūra. Izcils ģitārists, komponists, viens no “īstajiem” līviem. Sestdien, 6. aprīlī, viņam paliek 60 gadu, un Liepājas Olimpiskajā centrā notiks liels jubilejas koncerts ar daudzu Latvijas mūziķu, Virgas draugu un līdzgaitnieku piedalīšanos.

Par sīvo konkurenci telekomunikāciju jomā, biznesa vidi bremzējošajiem un veicinošajiem faktoriem, par mākslīgā intelekta ieguvumiem un izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, par valsts attieksmi pret uzņēmējiem un, visbeidzot, par mobilo sakaru nodrošinājumu varbūtēja kara gadījumā – par to visu detalizēti raidījumā "Nra.lv sarunas" stāsta "Tele2 Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Saruna ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku par to, kā turpmāk attīstīsies Valmieras centrs; ko jaunu Valmiera piedāvās transporta jomā; kā noritēja administratīvā reforma Valmierā un apkaimē; kā sokas ar pašvaldības un centrālās varas sadarbību un kas notika ar krievu skolu Valmierā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pēdējo nedēļu laikā ir aktualizējusi jautājumu par slimības lapu apmaksas kārtību Latvijā, kas, pēc LDDK ģenerāldirektora Kaspara Gorkša un LDDK prezidenta Andra Bites sabiedriskajā medijā paustā, pašlaik mazina darba devēju konkurenci. Tāpēc darba devēji mudina regulējumu mainīt tā, lai strādājošie mazāk gribētu doties darba nespējā, kā arī drīzāk atgriezties darbā pēc saslimšanas.

Par sabiedrisko mediju neaizskaramību, par cūku skandālu un ministru Kasparu Briškenu, par ombuda lomu un krievu valodu sabiedriskajos medijos, par dezinformācijas riskiem, par finansējuma pieaugumu sabiedriskajos medijos, par LTV seriāliem un iziešanu no reklāmas tirgus – intervija ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāju Jāni Siksni.

Pērn Valmieras domē ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) cilvēki. Par to, ko viņi meklēja, un par daudz ko citu TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar SEPLP locekli Sanitu Upleju-Jegermani. Par sarunu šā gada 14. martā pie Valsts prezidenta. Par to, ko Edgars Rinkēvičs pateica tādu, kas lika Uplejai-Jegermanei paņemt atlūgumu atpakaļ. Vai krievu valoda no 2026. gada tiks izslēgta no sabiedriskajiem medijiem? Kāda situācija šobrīd veidojas ar LTV un Latvijas Radio apvienošanos? Vai sabiedriskajam medijam nepieciešams realizēt kādu noteiktu politisko kursu? Kādu redzam nākotnes attīstību apvienotajam sabiedriskajam medijam? Kur mitināsies apvienotais medijs? Vai 2026. gadā Radio 4 pārstās darboties?

Kādu principu dēļ Sanita Upleja-Jegermane paziņoja par atkāpšanos no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata? Ar ko nodarbojas un kam vajadzīga SEPLP? Vai Nacionālās drošības koncepcija ir nopietns plānošanas dokuments, vai tukšs, birokrātisks papīrītis? Kādas ir SEPLP iespējas ietekmēt procesus sabiedriskajos medijos? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģinām rast atbildes TV interviju ciklā “Nra.lv sarunas” ar SEPLP locekli Sanitu Upleju-Jegermani.

Par (ne)vēlēšanos dzīvot Padomju savienībā, par okupantu gaļas mašīnu Avdijivkā, par nekristīgiem novēlējumiem Lieldienās, par to, ka esam mūsu valsts mantinieki; vai esam gatavi rīcībai valsts labā; vai esam gatavi vairot viens otram labumu, cik vienkārši vai sarežģīti ir paveikt labas lietas; kā pārliecināt cilvēkus pievērsties labestībai; kādēļ jāpalīdz Ukrainai – TV intervijas turpinājums ar mācītāju, mūziķi un zemessargu Mārtiņu Burke – Burkevicu.

Vai graudkopība ir salīdzinoši prognozējams bizness; cik izdevīgi ir audzēt graudaugus uz Latvijas zemes; kas notiktu ar Latvijas lauksaimniecību, ja nebūtu platību maksājumu; kāda varētu būt Latvijas lauku rītdiena; par cik var nopirkt lauksaimniecības zemi Jēkabpils novadā; kāds noskaņojums cilvēkos valda laukos – par šīm un citām tēmām TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar zemnieku un topošo žurnālistu Andi Beitānu.