Zinātnieku vidū jau sen pastāv hipotēze, ka Stounhendža celta, ņemot vērā ne tikai Saules, bet arī Mēness fāzes, raksta "Space.com".
Stounhendža ir viena no slavenākajām celtnēm pasaulē. Zināms, ka tā ir novietota, vadoties pēc Saules fāzēm, un tas piesaista tūkstošiem tūristu, kuri cenšas redzēt saullēktu attiecīgajā celtnes “logā”.
Tomēr zinātnieku vidū jau sen pastāv hipotēze, ka Stounhendža celta, ņemot vērā ne tikai Saules, bet arī Mēness fāzes - stāsts ir par tā dēvēto lielo Mēness stagnāciju jeb lielo Mēness pieturu - retu astronomisku parādību, kad Mēness paceļas tālāk uz ziemeļiem un riet tālāk uz dienvidiem gar horizontu nekā parasti, debesīs sasniedzot augstumu, kas augstāks par vasaras Sauli un zemāks par ziemas Sauli.
Šī parādība notiek reizi 18,6 gados, tātad hipotēzi pārbaudīt nav nemaz tik vienkārši - ir jāgaida īstais brīdis. Šis unikālais Mēness cikls turpināsies šogad un 2025. gadā.
"Tas ir garš cikls. Arheologiem nav bijis daudz iespēju to izpētīt Stounhendžā," saka britu vēstures eksperte Dženifera Vekslere.
Savukārt Lesteras universitātes Lielbritānijā profesors Klaivs Ragls atzīmē, ka Stounhendžas arhitektoniskā saistība ar Sauli ir labi zināma, taču tās saistība ar Mēnesi ir mazāk pētīta.
"Četri akmens bluķi atbilst Mēness galējām pozīcijām, un pētnieki jau gadiem ilgi ir diskutējuši par to, vai tas darīts ar nolūku, un, ja jā, kā tas tika sasniegts un kāds varētu būt mērķis," viņš skaidro.
Zinātnieki atzīmē, ka cilvēki, kas uzcēla Stounhendžu, bija pirmie lauksaimnieki šajā reģionā, tāpēc viņiem bija svarīgi izprast Saules un Mēness ciklus, kas varētu ietekmēt attiecīgos lauksaimniecības ciklus, - iespējams, tieši tāpēc viņi varētu šifrēt attiecīgo informāciju Stounhendžas arhitektūrā.
