Pekina ļoti labi saprot, ka tā var diktēt savus noteikumus un ir daudz spēcīgākā pozīcijā, vēsta “The South China Morning Post”.
Krievijas gāzesvada projekts “Sibīrijas spēks - 2”, ko Kremlis cer paplašināt līdz Ķīnai, lai ar to aizstātu Gazprom zaudēto Eiropas tirgu, tā arī nav īstenots. Ķīna nevēlas jaunajā cauruļvadā investēt līdzekļus, bet piedāvā Krievijai vienai pašai samaksāt vairāku miljardu dolāru lielo būvniecības rēķinu, kā arī pieprasa atlaides Krievijas gāzei.
Ķīna jau iepriekš ir demonstrējusi piesardzīgu pieeju projektam - “Sibīrijas spēks - 2” reti tiek pieminēts valdības dokumentos un valsts plašsaziņas līdzekļos.
"Pekina ļoti labi saprot, ka tā var diktēt savus noteikumus, un ir daudz spēcīgākā pozīcijā nekā Krievija," skaidro izdevums. Spiediens tiekot izdarīts valstu vadītāju līmenī un ir saistīts ar faktu, ka Ķīna vēlas pēc iespējas mazāk Krievijas izejvielu. Gāze, ko Gazprom kopš 2019. gada sūknē pa cauruļvadu “Power of Siberia - 1”, Ķīnai jau maksā gandrīz uz pusi lētāk nekā Eiropas valstīm.
Saskaņā ar Krievijas budžeta materiāliem, 2024. gadā tās vidējā cena būs 297,3 ASV dolāri par tūkstoti kubikmetru, pretstatā 501,6 ASV dolāriem Eiropā un Turcijā. Nākamgad Ķīnai atlaide pieaugs līdz 46%, liecina valdības prognozes - Sibīrijas spēka gāze maksās 271,6 ASV dolārus par tūkstoti kubikmetru, bet Turcijai un Eiropai - 481,7 ASV dolārus.
Taču Ķīnai ar to nepietiek - tā pieprasa vēl lielākas atlaides, raksta “The South China Morning Post”.
"Attiecībā uz būvniecību Pekina vēlas būt pārliecināta, ka ar to nebūs nekādu risku vai izdevumu. Krievija ir tā puse, kas pilnībā apmaksās rēķinu," vēsta izdevums.
Vai Gazprom būs nauda jaunam megaprojektam, joprojām nav skaidrs. Pēc gāzes atslēgšanas Eiropas valstīm uzņēmums saņēma triljonu rubļu tīros zaudējumus par gadu un saskārās ar naudas iztrūkumu, kura segšanai bija jāiztērē divas trešdaļas no kontos esošajām skaidras naudas rezervēm. No 2 triljoniem rubļu “skaidras naudas uzkrājuma”, kas Gazprom bija pirms kara sākuma, līdz 2023. gada jūlijam bija palikuši tikai aptuveni 700 miljardi.
