Kādā no Rīgas centra daudzstāvu dzīvojamiem namiem mīt ģimene, kas, liekot lietā izdomu un darbu, tipveida trīs istabu dzīvokli tā dēvētajā hruščovkā ir pārveidojusi par daudz ērtāku un mūsdienīgāku dzīves telpu.
«Pirmoreiz ienākot šajā dzīvoklī, biju šokā, kā tas izskatās. Iepriekšējie saimnieki savā miteklī bija ierīkojuši točku. Nekas cits, izņemot alkohola tirdzniecību, viņus nebija interesējis, tāpēc griesti ar grīdu bija vienā krāsā, viss netīrs un nolaists,» ar nepatiku atceras dzīvokļa tagadējā īpašniece un turpinot izstāsta, kāpēc ģimene tomēr nav izbijusies no ieraudzītās postažas un ķērusies pie kapitāla remonta un telpu pārplānošanas. «Mēs četri – es, vīrs un abas meitas – pirms tam dzīvojām koka mājā ar daļējām ērtībām. Bija liels, zaļš pagalms, kur bērniem patika spēlēties, taču tualete atradās kāpņu telpā, siltā ūdens un centrālās apkures nebija. Lai varētu uzlabot sadzīves apstākļus (mūsējā bija tā dēvētā avārijas māja), nolēmām iestāties dzīvokļu rindā. Vienubrīd šī rinda diezgan raiti virzījās uz priekšu, bet tad apsīka. Laimīgas sagadīšanās pēc mums tomēr izdevās tikt pie jauna, kaut ļoti nolaista dzīvokļa.» Nevērīgās attieksmes dēļ parkets istabās bijis tik ļoti bojāts, ka to vairs neesot izdevies saglābt, arī durvis un logus vajadzēja mainīt. «Gandrīz visus remontdarbus paveica vīrs, jo viņš tos prot. Taču arī es ar meitām aktīvi piedalījos, gan izvēloties materiālus, gan atjaunojot mēbeles. Piemēram, vecākā meita pat apguva dažas interjera priekšmetu restaurēšana gudrības, lai varētu pārkrāsot vairākus skapjus. Kopīgiem spēkiem pārvilkām audumu dīvānam un krēsliem, kuri nu izskatās kā jauni,» stāsta dzīvokļa saimniece. «Remontējot un iekārtojot dzīvokli, centāmies ievērot principu, ka labāk restaurēt kādu laiku kalpojušas, toties dabiskas lietas, nevis tiekties pēc jaunām un spīdīgām, kas ražotas no sintētikas.»
PĀRPLĀNOTS. Atsakoties no divām sienām un gariem, nelietderīgiem koridoriem, ģimene tikusi pie plašas dzīvojamās istabas, ērtas virtuves un vannas istabas. «Sienu nojaukšanu saskaņojām attiecīgajās instancēs, vajadzēja arī aptaujāt augšējos un apakšējos kaimiņus, vai viņiem nav kas iebilstams pret šo pārbūvi,» stāsta dzīvokļa saimniece. Veicot remontu, vīrs esot sienas līdzinājis tik ilgi un liekot tik daudzas kārtas, kamēr tās ieguvušas pienācīgu izskatu. Lai iekšējā apdare nebūtu pārāk vienmuļa, gaišas tapetes kombinētas ar tumšākām, kurām ir tāds pats raksts. Koridorā no ģipškartona taisīti iekarināmie griesti, kuros iemontēti apgaismes ķermeņi. Bet īpašs stāsts ir par skapīti, kas atrodas zem televizora. Izrādās, tas ir pārveidots antresols, kuram uzklātas dažādu veidu krāsas un laka. «Izmantoju Tikurilla ražojumus, jo tie ir kvalitatīvi. Vispirms klāju speciālu līdzekli – gruntējumu Otex, kas sasaista mēbeles virsmu ar nākamo krāsas kārtu labākai saķerei, tad klāju matētu pamatkrāsu pelēkā tonī, pēc tam izmantoju dekoratīvo zelta krāsu. Lai to visu nostiprinātu, uzklāju divas kārtas lakas.
LAI PLAŠĀK. «Mēs apzināti šo telpu nepieblīvējam ar mēbelēm, citādi zaudēsim tās plašumu. Uzskatu, ka katrā mājoklī ir nepieciešama vieta, kur sanākt kopā ģimenei, kā arī ciemiņiem, kad ir kādas svinības,» saka mājasmāte.Dīvānu un krēslus esot atjaunojušas, apvelkot ar vilnas audumu. Gaismekļi dzīvojamā istabā un virtuvē esot Rīgas stikla rūpnīcas ražojums.
NIŠA. Koridorā esošajā nišā novietots metāla drēbju pakaramais, kas esot ražots Igaunijā, bet iegādāts Spice Home. «Sākumā mums bija doma atstāt atsegtus ķieģeļus, kas bija šajā nišā zem apmetuma, taču ķieģeļi nebija tik pievilcīgi, lai tā rīkotos. Tad domājām sienu apmest un nišā ielikt vairākus stikla plauktus. Taču praktiskie apsvērumi guva virsroku, jo kur tad mēs citādi liktu virsdrēbes un apavus?» Koridorā novietots arī kurpju skapis un vairāki cits virs cita sagrupēti skapīši, kuros glabājas dzīvokļa saimnieka darba instrumenti un citas vajadzīgas lietas.
IDEJA. Pārplānojot telpas, virtuve esot kļuvusi par pusmetru lielāka. Tas esot ļoti būtisks ieguvums. «No priedes dēļiem ražotos skapīšus jeb moduļus nopirkām gatavus, tie taisīti Daugavpilī,» atklāj dzīvokļa saimniece un piemetina, ka vēloties tos pārkrāsot. «Kādā no pasta nodaļām noskatīju, ka ļoti labi sader zilganpelēkais tonis ar dzelteno krāsu. Līdzīgu krāsu salikumu gribu redzēt savā virtuvē.» Mājasmātei esot arī bijusi vīzija, kādam jābūt virtuves galdam. «Šķita, ka šeit labi iederētos ovāla bāra lete no koka, kas balstītos uz metāla kājas, turklāt būtu pārbīdāma. Tā kā finansiāli to nevarējām realizēt, jo turpinām maksāt kredītu, kas bija paņemts remontam, no kāda uzņēmuma iegādājāmies lietotas biroja mēbeles.
SKAPJA VIETĀ. Starp abām guļamistabām atrodas neliela telpa, kur ģimene ierīkojusi mantu glabātavu. «Šis ir mazgabarīta dzīvoklis, tāpēc nav padomāts par saimniecības telpām, kur varētu uzglabāt sadzīvē nepieciešamas lietas. Tāpēc mēs meklējam dažādus risinājumus. Lai virtuvē iegūtu papildu telpu trauku, kā arī ziemas krājumu – ievārījumu, kompotu, marinētu gurķu, sēņu un sulu – uzglabāšanai, esot izcelts radiators, bet nišā, kas izveidojusies, ielikti plaukti. «Tā kā ir atvērtais plānojums, virtuve sasilst no tā radiatora, kas ir dzīvojamā istabā.
KOMPAKTA. Telpas ekonomijas nolūkā nelielajā vannas istabā atteikušies no vannas, tās vietā ieliekot dušas kabīni. Lai būtu kur karināt dvieļus, starp divām sienām novietots metāla stienis.
