Rīgas domes Labklājības departaments 2015. gadā turpinās šogad uzsākto pakalpojumu un to pieejamības sakārtošanu, tehnoloģiju ieviešanu sociālās palīdzības jomā un darbinieku motivēšanu. Šie trīs vaļi nav bijuši visu acīm saskatāmi, tomēr būtiski uzlabos līdzšinējo sociālās palīdzības sistēmu galvaspilsētā.
Rīgas iedzīvotājiem, kuriem tas pienākas, tiek piešķirti 16 veidu sociālie pabalsti, no kuriem 12 pabalstus nodrošina no pašvaldības budžeta. «Vienmēr būs cilvēki, kuriem vajadzēs palīdzēt, un viņiem pašvaldība palīdzēs,» saka Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte. «Taču, ja pakalpojumu saņēmēju lokā parādās arvien jaunāki cilvēki, darbaspējīgi cilvēki vai cilvēki ar labu izglītību, jāsecina, ka viņi neprot organizēt savu dzīvi. Tāpēc viņiem ir jāpalīdz saprast, ka sociālā palīdzība ir atbalsts krīzes situācijā. Cilvēkam, kurš ir spējīgs strādāt, nodrošināt sevi un ģimeni, ir jāpalīdz tikmēr, kamēr viņš nostājas uz savām kājām.» Rīgā no visām trūcīgajām personām septembrī un oktobrī 37% ir darbspējīgas personas, 33% – bērni, 20% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 10% pensijas vecuma cilvēki.
Ne tikai nauda vien
Sociālie pakalpojumi nozīmē ne tikai materiālo palīdzību, bet arī cilvēka iesaistīšanos savu problēmu risināšanā. Diemžēl daudzi pie palīdzības pierod, tāpēc būtiska ir sociālās palīdzības saņēmēju vērtību sistēma un motivācija. I. Kondrāte norāda, ka Rīga ir liela pilsēta, kurā katru cilvēku vai ģimeni, kam nepieciešama palīdzība un kas to paši nemeklē, ātri pamanīt ir grūti. Tāpēc iespēja senioriem un bērniem apmeklēt dienas centrus ir viens no veidiem, kā sociālais darbinieks vai cits speciālists var pamanīt problēmu ģimenē. «Cilvēku līdzdalība ir labākais virziens arī sociālajā jomā, jo tad veidojas līdzcilvēku atbildība. Mēs palīdzam viens otram. Dienas centros ir iespēja izrunāties savā starpā, aprunāties ar speciālistu. Rīgā tiek rīkotas arī bezmaksas publiskās lekcijas, tas ir sociālais darbs ar sabiedrības veselības jautājumiem. Tāpēc dienas centri ir viena no iespējām, kur rīdzinieki var socializēties un nepalikt vieni ar problēmām,» saka I. Kondrāte.
Palīdzēt iespējami ātrāk
Pašlaik Rīgā sociālajā jomā notiek vairāki būtiski pilotprojekti, kuru rezultātus vēlāk varēs izmantot arī citu nozaru speciālisti. Viens no tādiem projektiem ir krīzes intervences komanda. «Krīzes intervences komanda ir speciālistu grupa, kas sāk strādāt, tiklīdz saņem signālu, ka ģimenē varētu būt problēma. Būtiski, ka tad, kad pie durvīm klauvē speciālists, vēl nekas nav nokavēts un var mēģināt ietekmēt nelabvēlīgu procesu, kad tas milst, nevis rīkoties tad, kad ir jau par vēlu. Pagaidām šāda ātrās reaģēšanas vienība darbojas tikai vienā virzienā, bet vienlaikus izvērtējam, kur vēl tāda būtu nepieciešama,» informē I. Kondrāte.
Tehnoloģiju ieviešana
Labklājības departamenta direktore neslēpj, ka sociālo pakalpojumu izvērtēšana un piešķiršana Rīgā ir laika un resursu ietilpīgs process. Tā ir smagnēja administrēšanas sistēma. Tāpēc nepieciešams optimizēt pakalpojumu, padarīt to efektīvāku un kvalitatīvāku, ieviešot tehnoloģijas, kas birokrātisko procedūru padarīs ātrāku un vienkāršāk kontrolējamu.
«Teikšu, ka pagaidām notiek ģenerālmēģinājums, kā veiksmīgāk izmantot asistentiem paredzēto administrēšanas naudu. Izveidota sistēma, kas asistentam ļauj no mājām sagatavot iesniegumu, un viņam nav katru mēnesi jādodas uz Rīgas sociālo dienestu. Uz šī moduļa bāzes var attīstīt un uzlabot citus pakalpojumus,» uzskata I. Kondrāte.
Labklājības departaments izvērtē sadarbības iespējas ar nevalstiskajām organizācijām, lai, izmantojot mobilo aplikāciju, novērtētu arī aprūpi mājās – kas nepieciešams konkrētajam klientam, līdz ar to precīzi tiek aprēķināts pakalpojumu apjoms.
Pašlaik nereti rodas situācijas, ka nav iespējams operatīvi kontrolēt, kādu palīdzību un kurā vietā katrs klients saņēmis. Tagad būs iespēja konstatēt, kuras patversmes persona x dienas laikā ir apmeklējusi, kādas konsultācijas vai cita veida palīdzība tai ir sniegta. «Tas ir nepieciešams, jo ļoti bieži ir iesaistīti dažādi pakalpojuma sniedzēji, dara visi, bet grūti apkopot, kas tieši izdarīts. Tagad varēsim efektīvāk palīdzēt, jo redzēsim, kas ar cilvēku notiek, un izvērtēt – varbūt viņam nepieciešama cita veida palīdzība,» stāsta I. Kondrāte.
Darbinieku motivācija
Darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar šādiem cilvēkiem, rodas izdegšanas sindroms, tāpēc svarīga ir darbinieku motivācija. Rīgas sociālo darbinieku atlīdzība no 1. novembra tiks paaugstināta par 15 procentiem. Atlīdzību plānots paaugstināt 1170 sociālajiem darbiniekiem, tam šogad atvēlēti 246 760 eiro. Šogad 22. decembrī pirmo reizi Rīgā tiks piešķirta gada balva sociālajā jomā.
