Ja LPP/LC priekšsēdētājam, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Aināram Šleseram būtu iespēja veidot Ministru kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, ārlietu ministra amatam viņš raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms.
"Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karinu Pētersoni - latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām," intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" stāsta Šlesers.
Savukārt ministriju apvienošanā viņam šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts - bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva, intervijā laikrakstam norāda Šlesers.
Savukārt Tautas partijas (TP) priekšsēdētāju Andri Šķēli savā valdībā Šlesers gribētu redzēt kā atbildīgo par ekonomikas jautājumiem.
"Kad Andris Bērziņš uzņēmās stūrēt valdību, viņš toreiz sacīja, ka iepriekšējie premjeri nedrīkstētu nākt viņa kabinetā. Taču es gan labprāt aicinātu par ministriem gan Šķēli, gan pašu Bērziņu, gan savulaik enerģisko [Vili] Krištopanu. Ministru kabinets jāveido no tiem, kas ir kaut ko darījuši un savā dzīvē sasnieguši! Vai nu viņi nāk no biznesa ar reālu tvērienu, vai vadījuši administrācijā. Nevar būt tāds ekonomikas ministrs kā pašreizējais - vadījis naktsklubu Tukumā. Kad viņam prasīja par sasniegumiem, viņš atzīmēja divus - nebija narkotiku, nebija prostitūcijas. Uzņēmuma apgrozījumu viņš vairs neatcerējās," intervijā laikrakstam saka Šlesers.
Kā jau ziņots, Šlesers šonedēļ intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka nākamā gada februārī plāno sākt sarunas par valdības nomaiņu un piedāvā jauno valdību veidot sadarbībā ar "Saskaņas centru" (SC). Kā toreiz sacīja Šlesers, ja pašreizējā valdība neatkāpsies nākamā gada janvārī, viņš ir gatavs uzņemties vadību un līdz marta beigām izveidot jaunu rīcībspējīgu valdību. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām tā pusgadu varētu darboties un turpināt darbu arī pēc tam.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA gan atzina, ka ZZS neplāno iet uz sarunām ar LPP/LC līderi, lai runātu par jaunas valdības veidošanu. "Politiķiem ir jārunā. Mēs varam runāt par pozīcijas un opozīcijas sadarbību, bet ne par jaunas valdības veidošanu," iepriekš sacīja Brigmanis.
Arī TP neplāno iesaistīties sarunās par jaunas valdības veidošanu, un esošā koalīcija nav izsmēlusi savas iespējas strādāt, aģentūrai LETA iepriekš norādīja TP priekšsēdētāja preses sekretārs Romāns Meļņiks. Meļņiks arī uzsvēra, ka tad, kad būs redzami, kādi budžeta grozījumi būs nepieciešami, par tiem jāmēģina vienoties pašām koalīcijas partijām.
