Augstākās izglītības padomi (AIP) neapmierina augstākai izglītībai veltītais nākamā gada valsts budžeta finansējums, informē padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis.
Attiecībā pret citām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir saglabājusi vienu no viszemākajiem augstākās izglītības finansējumiem gan procentos pret IKP, gan kopējā finansējumā. Lai arī augstākās izglītības finansējuma pieaugums veido 0,04% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas izglītības kopējam finansējumam no valsts budžeta saglabā 0,39% no IKP, kas bija paredzēti 2021.gadā. Šie rādītāji atpaliek no 2006.gadā Eiropas Komisijas ieteiktajiem 2% no IKP.
Tāpat, izstrādājot un iesniedzot budžetu Saeimā, Ministru kabinets nav ņēmis vērā arī Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos prioritāros pasākumus augstākās izglītības un zinātnes finansēšanā, kuriem kopumā bija pieprasīti 70,95 miljoni eiro, norādīja Teikmanis.
Starp tiem ir akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšana un finansējuma pieaugums augstākās izglītības finansēšanas modeļa otrajam pīlāram, kas paredz iesviest jaunus sniegumu rādītājus. Vienlaikus nav plānots palielināt arī finansējumu Akadēmiskā informācijas centra darbības ilgtspējas nodrošināšanai un valsts deleģēto uzdevumu izpildei.
Likumprojekts "Par valsts budžetu 2022.gadam" paredz augstākās izglītības programmu - "Augstākā izglītība", "Augstākās medicīnas izglītība", "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas "Augstākā izglītība" finansējumu 134 041 310 eiro apmērā.
