Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas, uzsver FDP.
Pasaulē, Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024.-2028.gadam izstrādi un novērtējumu. FDP uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.
"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no IKP, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Stabilitātes programmas fiskālie rādītāji izriet no šī gada 12.februārī FDP sēdē apstiprinātajām makroekonomiskajām prognozēm, kas, ņemot vērā ekonomikas stagnāciju 2023.gadā, ir pasliktinājušās. Šim gadam prognozētā IKP izaugsme ir 1,4%, 2025.gadam - 2,9%, 2026.gadam - 2,5%, bet 2027. un 2028.gadam - 2,3%. Kopumā šāds izaugsmes scenārijs varētu ne tikai nesamazināt, bet, iespējams, vēl vairāk palielināt Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm, atzīst FDP.
Padome vērš uzmanību arī uz investīciju kavēšanos no privātā sektora puses. Investīcijas konkurētspējīgos inovatīvos projektos un cilvēkkapitālā ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu darbaspēka migrāciju no mazproduktīvām nozarēm uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kāpinātu produktivitāti, sekmētu izaugsmi un veicinātu budžeta ieņēmumu pieaugumu, akcentē FDP. Arī eksportā, kas līdztekus investīcijām ir kritiski svarīgs Latvijas tautsaimniecībai, joprojām nav atsākusies izaugsme, norāda FDP.
Ņemot vērā sarukušo inflāciju un zemo ekonomikas izaugsmi, FDP uzsver, ka nebūs viegli sasniegt šī gada budžeta likumā paredzēto budžeta deficītu 2,8% un strukturālo deficītu - 0,5% apmērā no IKP.
FDP aicina valdību bāzes scenārija pasliktināšanās gadījumā budžeta izpildes gaitā pēc iespējas taupīt ieekonomētos līdzekļus, lai sasniegtu nospraustos budžeta bilanču mērķus. Jaunais ES ekonomiskais regulējums, kuru Eiropas Parlaments apstiprināja 23.aprīlī, ne tikai dod dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību izdevumu trajektorijas noteikšanā, bet arī paredz efektīvākas sankcijas nosprausto mērķu nesasniegšanas gadījumā. Latvijai ir jāsaglabā labā reputācija kā valstij ar atbildīgu fiskālo politiku, un nospraustie fiskālie mērķi ir jāsasniedz, norāda FDP.
