Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai atteikties no nosacītas brīvības atņemšanas piemērošanas, aizstājot to ar probācijas uzraudzību.
Grozījumus virzījusi valdība un Tieslietu ministrija.
Plānots arī noteikt gadījumus, kad tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, var piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim līdz sešiem gadiem.
Tiesa varēs to darīt, ja būs ieguvusi pārliecību, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
Izstrādājot grozījumus, jau sākotnēji tika secināts, ka probācijas uzraudzība kļūs par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai.
Vienīgā atšķirība, kas tika konstatēta - probācijas uzraudzības nepildīšanas gadījumā tiek aizstāts neizciestais soda laiks, savukārt nosacītas notiesāšanas neievērošanas gadījumā notiesātajam tiek izpildīts tam piespriestais brīvības atņemšanas sods pilnā tā apjomā, neskatoties uz to, cik ilgu pārbaudes laiku notiesātais bija ievērojis nosacītas notiesāšanas nosacījumus.
Tas nozīmē, ka nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas ir bargākas par paredzētajām probācijas uzraudzības neievērošanas sekām.
