Esošā studentu stipendijas bāze nepilnu 100 eiro apmērā nepilda savu motivējošo faktoru studējošajiem sasniegt augstākus akadēmiskos rādītājus, pausts Augstākās izglītības padomes vēstulē par valsts budžeta studijām.
Līdz ar to AIP aicina politikas veidotājus saglabāt valsts budžeta stipendiju 200 eiro mēnesī apmērā un nesašaurināt stipendiju saņēmēju loku, lūdzot Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) meklēt finansējumu gan 2021.gada rudenim, gan ilgtermiņā. Tāpat AIP aicina IZM organizēt darba grupu, kurā tiktu iesaistītas nozares organizācijas, lai izstrādātu koncepciju, kā atbalsta saņemšanā integrēt visus maksas studējošos augstskolās un koledžās.
Kā norāda AIP, kopš 2002.gada nav mainījies valsts budžeta stipendiju kopējais apjoms, taču kopš 2004.gada nebija mainīts ne stipendijas apmērs, ne saņēmēju loks. Turklāt laika periodā no 2004.gada līdz šim brīdim ir notikusi nacionālās valūtas maiņa un cēlies inflācijas līmenis, kas būtiski samazina valsts budžeta stipendijas apmēra vērtību, kas, protams, ietekmē pirktspēju.
AIP vēstulē uzsver, ka stipendijas vērtība ir kritusies vairāk nekā četras reizes. Padomes ieskatā, pandēmija un valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ gan studējošo, gan viņu ģimeņu ienākumi un iespējas nopelnīt ir stipri kritušās. Krīze ir skārusi arī studējošos un viņu ģimenes.
Kā norāda AIP, ja iepriekšējā gadā pēc Latvijas Studentu apvienības (LSA) datiem uz finansiālu atbalstu no ģimenes vai partnera paļauties varēja 57% studējošo, tad šogad pēc LSA aptaujas "Studējošo darba, ģimenes un studiju apstākļi" vairs 43% var paļauties uz ģimenes atbalstu. Vienlaikus LSA pieļauj, ka iepriekšējā gadā apzināto 12% studējošo, kas krīzes dēļ varētu pārtraukt studijas, skaits pa šo gadu varētu būt audzis nevis krities, atzīst AIP.
Pēc padomes paustā vēstulē, šobrīd izdevumi uz vienu studējošo Latvijā ir vieni no zemākajiem starp Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm un otrie zemākie reģionā.
"Jāpiebilst, ka atbalsta mehānismu trūkuma dēļ izveidojas situācija, kur pie salīdzinoši augsta reflektantu iestāšanās līmeņa, Latvijai ir otrais zemākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars Ziemeļeiropā. Turklāt studējošo skaitam ir tendence samazināties," uzsver AIP.
Padome piebilst, ka pēdējo piecu gadu laikā studējošo kopējais skaits samazinājies par 4400 jeb 5,3%, lai gan demogrāfiskās tendences valstī ir pretējas.
AIP atzīmē, ka viena no ilgstošajām problēmām Latvijā ir atbalsta mehānismu trūkums studējošajiem studiju procesa gaitā - 5% no studējošajiem, kas studē pilna laika studijas valsts apmaksātā budžeta vietā, saņem valsts budžeta stipendiju, kas ir salīdzinoši liels kontrasts ar Ziemeļvalstīm. AIP uzsver, ka Ziemeļvalstīs, izņemot Igauniju, vairāk nekā 50% pilna laika studējošo saņem finansiālo atbalstu, kas tiek piešķirts vai nu pēc akadēmiskajiem, vai arī pēc sociālajiem kritērijiem. Zviedrijā un Dānijā saņēmēju kopskaits ir vismaz 75%, kā arī apjoms ir vairākkārtīgi lielāks - vidēji tiek saņemts atbalsts virs 3000 eiro gadā.
