Dažādu organizāciju pārstāvji aicina valsts amatpersonas Augstākās izglītības padomes (AIP) regulējumā paplašināt padomes sastāvu un tās funkciju loku, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu atklātu iesaisti studiju, pētniecības, inovācijas un kultūras regulācijā un finansējuma pārraudzīšanā un izlietojumā, informēja AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis.
Organizācija aicina valsts amatpersonas arī precizēt AIP izstrādāto koncepciju, plānu, priekšlikumu un prognožu vietu valsts attīstības politikas plānošanas sistēmā. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt AIP kapacitāti, paredzot resursus un iespēju piesaistīt attiecīgos ekspertus specifisku augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jautājumu un problēmu pierādījumos balstītu risinājumu izstrādē.
Tāpat organizācijas rosina atteikties no vairākām vēsturiski noteiktām funkcijām, tai skaitā nepieciešamības sniegt atzinumu par akadēmiskajām studiju programmām, kuras ir paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem vai profesoru padomju pārraudzīšanu, paredzot, ka šajos jautājumos varētu tikt respektēta augstskolu autonomija.
Vienlaikus tiek rosināts noteikt arī principiāli jaunu funkciju - tieši AIP uzticēt jauno augstskolu padomju ārējo locekļu izglītošanas funkciju.
AIP uzsver, ka institucionālajam ietvaram jābūt tādam, kas paredz nodrošināt visu augstākās izglītības procesā iesaistīto pušu sadarbību, nodrošinot visu augstākās izglītības procesā iesaistīto pušu - Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitāšu asociācijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Koledžu asociācijas, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Privāto augstskolu asociācijas un Izglītības zinātnes ministrijas - sadarbības platformu.
Kā norāda AIP, visas iesaistītās organizācijas izteica pārliecību, ka šāda sadarbības platforma nodrošina atklātu un demokrātisku visu augstākās izglītības procesā iesaistīto pušu iesaisti augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, ilgtermiņa attīstības plānu un augstskolu un koledžu struktūras izmaiņu izstrādāšanas jautājumos.
Šāda sadarbības platforma nodrošina caurspīdīgu un visai sabiedrībai un visām iesaistītajām pusēm atklātu augstskolu un koledžu finansēšanas modeli, kā arī piešķir budžeta vietu sadalījumu un visai sabiedrībai, un visām iesaistītajām pusēm, atklātu lēmumu pieņemšanas procesu par augstskolu un koledžu akreditāciju vai ārkārtas akreditāciju.
AIP uzsvēra, ka tāda platforma ļautu arī uzturēt pastāvīgu dialogu starp visām augstākās izglītības procesā iesaistītajām pusēm, savlaicīgi identificējot, diskutējot un rodot risinājumus jautājumos un problēmās, kuras var apdraudēt augstākās izglītības procesus. Tāpat, padomes ieskatā, šāda sadarbības platforma līdzsvarotu un līdztiesīgu augstskolu attīstību un studiju un zinātniskā darba kvalitāti.
AIP pārstāvētās organizācijas ar vēstuli vērsās pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) un izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP).
LETA jau ziņoja, ka Saeima 8.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, tādējādi mainot augstākās izglītības sistēmas pārvaldību, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot augstskolu iekšējo pārvaldību. Uz galīgo lasījumu tika iesniegts 271 priekšlikums, un tos Saeima izskatīja bez īpašām domstarpībām vai garām debatēm.
Parlamentā pieņemtie grozījumi paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.
Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.
Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot AIP. Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni, plānojot atgriezties pie diskusijām par padomes nākotni augustā.
Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.
Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16.augustā.
