Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts pozitīvi vērtē Saeimas lēmumu šodien pieņemtajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā neietvert normu par iespējamo 15% sabiedriskā pasūtījuma finansējuma nodošanu citiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
"Nacionālā pasūtījuma jautājumā saprāta balss ir uzvarējusi. Šai idejai bija spēcīgs lobijs, tomēr esmu gandarīts, ka šāda Eiropā bezprecedenta normas ieviešana nav notikusi," biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Kolāts.
Kolāts pozitīvi vērtē diskusijas sākšanos par sabiedrisko mediju lomu un to, kādam jābūt nacionālajam pasūtījumam, un norādīja, ka tas varot ienest jaunas, pozitīvas vēsmas. Atzinīgi Kolāts vērtē arī to, ka no likuma nav izņemta ārā norma par to, ka sabiedrisko mediju finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā.
Jaunais likums mainot sabiedrisko mediju organizāciju, jo Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio pēc pārejas perioda būšot jākļūst par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA). Šīs izmaiņas, pēc Kolāta domām, neatstāšot būtiskas sekas uz sabiedrisko mediju programmām. Jaunizveidojamām SIA arī būs mazāks valdes sastāvs, kas varētu efektivitzēt sabiedrisko mediju darbu.
Kopumā LR ģenerāldirektors uzskata, ka jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums neesot slikts, bet neesot arī daudz labāks par iepriekšējo, un esot jāpriecājas par visu, kas būtiski nepasliktinot situāciju.
Pie pozitīvajiem aspektiem LR ģenerāldirektors minēja to, ka likuma pieņemšana ļaus izvairīties no iespējamajām sankcijām no Eiropas Komisijas puses par attiecīgās direktīvas neieviešanu.
Kolāts gan norādīja, ka jaunajā likumā neesot ietverta norma par seksuālās un cita veida diskriminācijas aizliegumu plašsaziņas līdzekļos, taču dažādo ādas krāsu, dzimuma, vecuma un seksuālās orientācijas diskriminācijas aizliegums esot viens no Eiropas Komisijas direktīvas pamatpostulātiem.
LR ģenerāldirektors norāda, ka jaunajā likumā šis jautājums neesot atrunāts un pieļāva iespēju, ka arī par to varētu sanākt skaidrošanās ar Eiropas Komisijas instancēm.
Kolāts kā likuma vājo punktu uzskata to, ka tajā nav definēts interneta mediju regulējums, kas nozīmējot, ka mūsdienu tehnoloģiju jautājums paliek neatrisināts.
