Ziņa par Pasaules bankas (PB) ieteikumu turpmāk no valsts budžeta nefinansēt sportu ir izraisījusi sašutumu nozares pārstāvjos, un izskan aicinājums tajā neieklausīties, pretējā gadījumā sporta dzīve Latvijā apstāsies un nebūs ne sporta skolu, ne sporta centru un pēc vairākiem gadiem arī sportistu, kas piedalās starptautiskās sacensībās.
Tikai ieteikumi
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis izsaka cerību, ka PB, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojumu par sporta nozares finansēšanu Latvijā, atsauks savu ieteikumu nozarei atņemt valsts atbalstu.
"Politiķiem būtu jāņem vērā, ka Pasaules bankas priekšlikumi ir ieteikumi, nevis obligāti izpildāmas prasības," uzsver A. Vrubļevskis un piebilst, ka jau pērn valdība pieņēma lēmumu nepiešķirt līdzekļus sporta un mākslas skolām un pēc laika līdzekļus tām atrada citās budžeta pozīcijās. A. Vrubļevskis pauž cerību, ka šogad politiķi finansējumu sportam piešķirs uzreiz.
Pašlaik valsts sporta skolās mācās apmēram 25 000 bērnu un strādā 1350 treneru. A. Vrubļevskis ir pārliecināts, ka bez valsts atbalsta sportam vismaz puse treneru zaudēs darbu, bet lielākā daļa jauniešu pārtrauks nodarboties ar sportu. Nebūs ne sporta bāzu, ne sporta skolu, ne Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ), ne Siguldas kamaniņu trases. Vieglāk klāsies sabiedrībā zināmiem sportistiem, kas spēj piesaistīt sponsorus, tomēr bez sporta skolām pēc vairākiem gadiem spēcīgu sportistu Latvijā var arī nebūt.
Ciestu sabiedrība
Finansējuma atņemšana sportam atstātu ļoti negatīvu ietekmi uz visu Latvijas sabiedrību, jo zustu ne tikai augstas klases sasniegumu sports un nebūtu augstu rezultātu starptautiskās sacensībās, bet arī ievērojami pasliktinātos sabiedrības fiziskā veselība, pārliecināts MSĢ direktora vietnieks sporta darbā Aldis Teteris.
"Jācer, ka Latvijas valdība būs pietiekami gudra un ieteikumus nepildīs. Bet ja tomēr sportam līdzekļus patiesi plānos samazināt, mēs noteikti atgādināsim, lai tā nedara," norāda A. Teteris.
Viņš atklāj, ka jau pašlaik MSĢ nevar nodrošināt visu nepieciešamo, lai jaunieši varētu ne tikai trenēties, bet arī piedalīties starptautiskās sacensībās. Ja valsts finansējumu nepiešķirs, skola nespēs piesaistīt pietiekami daudz sponsoru, lai skola pastāvētu.
Izmaiņas neplāno
A. Teteris ir pārliecināts, ka Latvijā pašlaik nav iespējams ieviest sporta izglītības modeli, kad dalībniekus olimpiskajām spēlēm un citām starptautiska mēroga sacensībām sagatavo klubos vai olimpiskajos centros, jo trūkst sponsoru.
IZM pauž cerību, ka PB ieteikumus neieviesīs un arī nākamajā gadā valsts sporta nozarei finansējumu piešķirs. Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe informē, ka ministre sola aizstāvēt nozares intereses, piemēram, maija beigās viņa PB pārstāvjiem izskaidroja sporta finansēšanas mehānismu Latvijā un pamatoja valsts finansējuma nepieciešamību.
Turklāt Finanšu ministrija jau ir saskaņojusi 2011. un 2012. gada valsts budžeta bāzes izdevumus un tajos nav paredzētas būtiskas izmaiņas IZM pārziņā esošajās jomās, norāda A. Korbe.
