Vienīgā Eiropas Komisijas rekomendācija, ko Latvija ieviesusi pilnībā, ir saistīta ar budžeta politiku. Latvijai nav pārmērīga budžeta deficīta, tā ievēro budžeta politikas mērķus, valsts parāds nepārsniedz 60 procentus. Taču ir virkne jomu, kur Latvijas situācija joprojām tiek uzlūkota ar bažām, – sociālā politika, veselība, tieslietas un valsts pārvalde.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, iepazīstinot ar EK ziņojumu par Latviju un rekomendāciju ieviešanu, atzina, ka šis ziņojums ir ikgadēja Latvijas finanšu, ekonomiskās un sociālās politikas «veselības pārbaude», tā ir neatkarīga problēmu analīze un reformu rekomendācijas, taču ne «receptes». EK vērtējumā Latvijas budžets atbilst Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem. Piemēram, viens no rādītājiem – budžeta situācija – Latvijā ir labs, jo līdzīgi kā vairākumam ES valstu ir budžeta deficīts, bet tas nepārsniedz trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lielai daļai Dienvideiropas valstu, arī Lielbritānijā, budžeta deficīts ir daudz augstāks. Savukārt tikai trīs valstīs – Kiprā, Vācijā un Igaunijā – ir budžeta pārpalikums. Lai arī atzinīgi vārdi tiek teikti par Latvijas budžeta situāciju, EK uzsver problēmas: nodokļu ieņēmumu struktūra kavē ekonomikas izaugsmi, joprojām saglabājas augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kas neļauj pienācīgi finansēt sociālo palīdzību un veselības aprūpi. Nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās mazo algu saņēmējiem ir trešais augstākais ES.
Sāpju bērns visiem ekspertiem ir Latvijas sociālā politika un veselības aprūpe. EK rekomendācija prasa reformēt sociālās palīdzības sistēmu, veikt nodarbinātības atbalsta pasākumus un uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir viszemākie ES. No 2017. gada Latvijā ir plānota garantētā minimālā ienākuma sliekšņa piemērošana, taču budžets tam nav piešķirts. Ziņojumā teikts, ka sociālās palīdzības pabalstu atbilstība ir zema, tas nozīmē, ka garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts ļoti maz uzlabo nabadzīgāko grupu ienākumus. Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos (tostarp GMI) ir tikai 0,1 procents no IKP, bet ES vidējais rādītājs ir 0,5 procenti. Sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū.
Latvijā turpina samazināties nabadzības rādītāji, taču tie joprojām ir vieni no augstākajiem ES. 2015. gadā 30,9 procenti iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam. EK uzsver arī vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības līmeņa pieaugumu. «Minimālā pensija, izsakot procentos no vidējiem ienākumiem, ir viszemākā ES un nenodrošina aizsardzību pret nabadzības risku,» teikts ziņojumā.
«Pašlaik norit darbs pie valdības rīcības plāna, un no mūsu puses varam teikt, ka visa normatīvā bāze, lai veiktu tās reformas sociālajā jomā, par ko norāda EK eksperti, ir sagatavota un to var ieviest. Jautājums ir tikai viens – kā mūsu fiskālajā telpā ar mums pieejamajiem resursiem reformas realizēt?» jautā Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Minimālā ienākuma līmeņa koncepcija ir sagatavota, un, ja tā tiktu ieviesta, daudzām nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām situācija uzlabotos. Saskaņā ar koncepciju minimālā ienākuma līmenis būs 40 procentu no mājsaimniecības ienākumu mediānas (viduspunkta), un tas 2015. gadā bija 139 eiro uz pirmo ģimenes locekli, bet pārējiem – 97 eiro. Minimālā ienākuma līmenis nav pabalsts.
