14. novembrī pēc Starptautiskā mediju kluba Formāts A3 uzaicinājuma Rīgu apciemoja Krievijas Nacionālās enerģētiskās drošības fonda direktors un Maskavas Valsts universitātes Lietišķās politoloģijas katedras vadītājs Konstantīns Simonovs. Konstantīnam Simonovam bija ieplānota dalība publiskā diskusijā par tēmu Gāzes karš – vai trešā pasaules kara ievads? Taču Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis īsi pirms diskusijas sākuma K. Simonovu iekļāva t. s. melnajā sarakstā un jau 14. novembra pēcpusdienā viņš tika izraidīts no Latvijas.
Uzreiz pēc Konstantīna Simonova izraidīšanas Krievijas televīzijas kanāli publiskoja informāciju par Latvijas pilsoņa Alekseja Holostova izraidīšanu no Krievijas. Latvijas iekšlietu ministrs informēja sabiedrību, ka «Holostova izraidīšana no Krievijas Federācijas ir notikusi jau vairāk nekā pirms divām nedēļām», tāpēc «sagatavotais TV sižeta pieteikums var tikt uzskatīts par savlaicīgi sagatavotu informatīvā kara sastāvdaļu».
Vēl nezinot, ka tiks izraidīts, Konstantīns Simonovs piekrita sniegt atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem.
– Pirms Ukrainas krīzes ES līderi piedāvāja Krievijai pārtraukt saistīt gāzes cenu ar naftas cenu, bet Krievijas vadība atteicās. Tagad naftas cenu kritums ES patērētājiem ir pozitīva ziņa, jo samazināsies gāzes un apkures cenas.
– Nevaru pilnībā piekrist šādai interpretācijai. Patiesībā Gazprom cenas formulu izmainīja praktiski visiem Eiropas patērētājiem, izņemot Ukrainu. Gāzes cenas atlaides tika piešķirtas visiem Eiropas partneriem, dažiem pat vairākas reizes. Gazprom veica korekcijas cenas formulā. Protams, Gazprom veiktās izmaiņas nebija tik iespaidīgas kā Norvēģijas priekšlikumā. Norvēģija gandrīz visos gāzes piegādes kontraktos savu cenas veidošanās formulu izmainīja, piesaistot to gāzes tirgus cenām t. s. brīvajā tirgū Eiropā. Tikai ņemiet vērā, ka tikai 5–10% no visa ES gāzes patēriņa tiek iepirkts brīvajā tirgu par šīm cenām.
Jā! Nākamgad gāzes cenas samazināsies. Jā, tas ir tāpēc, ka gāzes cena ir piesaistīta naftas cenai. Naftas cena samazinās, līdz ar to tas ir loģiski, ka gāzes cenas samazināsies.
Manuprāt, pieeja, ka Krievijas formula vienmēr nozīmē dārgāku gāzi, bet Eiropas formula vienmēr nozīmēs lētu gāzi, nav pareiza. Šāda pieeja ir aplama. Nav tā, ka ilgtermiņa piegādes kontrakti vienmēr ir dārgāki par tūlītējas piegādes kontraktiem. Mēs esam veikuši cenu izmaiņu analīzi Eiropas brīvā gāzes tirgus segmentā. Iegūtie rezultāti liecina, ka arī gāzes brīvā tirgus cenu dinamika ir saistīta ar naftas cenas izmaiņām. Eiropas eksperti apgalvo, ka dabasgāze ir pilnīgi cita prece, ka tā nekādi nav saistīta ar naftu. Mūsu veiktās cenu izmaiņas analīzes rezultāti parāda, ka saistība ir, bet ar sarežģītāku ietekmes mehānismu. Turklāt ir laika posmi, kad brīvā cena ir ļoti augsta. Lielbritānijas tirgū bija brīži, kad gāzes cenas uzkāpa vairākkārt. Ilgtermiņa kontraktiem ir lielākas priekšrocības. Ko nozīmē ilgtermiņa līgums? Tas nozīmē, ka patērētājs garantēti saņems attiecīgo gāzes daudzumu vai pat lielāku gāzes apjomu (ja ir barga ziema) un par nolīgto cenu. Īstermiņa kontrakti šādas garantijas nedod. Tāpēc ES rīcība – atbalstīt sašķidrināto gāzes termināļu (SGT) celtniecību – bija aplams un neproduktīvs risinājums.
– Manuprāt, Eiropas enerģētikas ekspertu lielākajai daļai nav ilūziju par tiem faktoriem, kas nosaka gāzes cenu brīvajā tirgū. Lai iegūtu sabiedrības atbalstu tik lieliem publisko līdzekļu izdevumiem, kādi ir nepieciešami SGT un citiem enerģētikas infrastruktūras projektiem, tika izmantots ļoti vienkāršots lozungs, kas uzsvēra brīvā tirgus cenas izdevīgumu.
– Es tam piekrītu, taču es aicinu Eiropas valstu sabiedrības pieprasīt veikt auditu un novērtēt, cik lietderīgi ir tērēti ES un dalībvalstu līdzekļi gāzes sektorā. Ir uzcelts liels SGT skaits, cerot, ka nāks lēta gāze no Tuvajiem Austrumiem vai no ASV. Pērn 80% SGT faktiski bija tukši, jo Katara savas sašķidrinātās gāzes plūsmas novirzīja uz Āzijas tirgiem, kuros ir daudz augstāka gāzes cena.
– Man jāatgādina, ka SGT būvniecību nosaka politiski (nevis biznesa) lēmumi. Eiropas SGT ir apzināti veidoti kā lieka jauda, kurai ir jāgarantē alternatīvas piegādes iespējas un piegādes drošība. Termināļus var būvēt nevis, lai tos darbinātu, bet lai tos izmantotu tikai globālu satricinājumu laikā.
– Kā tas iespējams? Jūs [Eiropas Savienība] mums [Krievijai] nepārtraukti mācījāt, ka visu risinās tirgus un vienīgi tirgus. Sanāk, ka Eiropa atsakās no tirgus?
– Enerģētikas drošības jautājumi netiek atdoti tirgus stihijai.
– Jums ir bažas par gāzes piegāžu drošību no Krievijas?
– Uzlieciet roku uz sirds un godīgi atbildiet! Vai Gazprom var garantēt, ka šoziem nebūs pilnīgi nekādu problēmu Eiropas apgādei ar dabasgāzi cauri Ukrainas teritorijai? Vai varat garantēt pilnīgu drošību visiem ES dabasgāzes saņēmējiem? Visdrīzāk, ka nevarēsiet, jo ir visai lieli riski!
– Šis jautājums nav saistīts ar Baltiju. Jā! Šoziem var rasties problēmas ar tranzītu, lai gan ir noslēgts trīspusējs līgums. Savulaik, kad Krievijas kara bāzes tika izvietotas Krimā, Ukrainai tika piemērota 100 dolāru atlaide par katriem 1000 kubikmetriem dabasgāzes. Atlaide bija spēkā, kamēr tiek saglabāta militārā bāze Krimā. Krievija atguva Krimu, un līdz ar to šī vienošanās zaudēja spēku. Tāpēc cena Ukrainai piegādātajai dabasgāzei tika piemērota atbilstoši līgumam, kuru 2009. gadā noslēdza Naftogaz un Gazprom tā laika Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko klātbūtnē. Lai gan Jūlija Timošenko tika ieslodzīta cietumā, līgums netika atcelts un ir spēkā. Krievija no savas puses vadījās atbilstoši līguma noteikumiem. Ukraina saņēma gāzi, bet apgalvoja, ka viņiem nepatīk cena. Kā to saprast? Cilvēks ienāk supermārketā, ierauga apelsīnus, kas maksā pieci eiro, pircējs pasaka – «Paldies, pārāk dārgi» – un iet prom. «Pārāk dārgi, iešu citur!» Ukrainas gadījumā pircējs ienāk veikalā, apēd vairākus apelsīnus un tad saka: «Nē! Nemaksāšu, apelsīni bija pārāk dārgi!» Šāds Krievijas un Ukrainas dialogs turpinājās līdz pat šā gada 17. jūnijam. Viena gada vienā ceturksnī summa par Ukrainas patērēto gāzi sasniedza 3,8 miljardus dolāru. Pat ja piemērojam jauno cenu, tad tie būtu divi miljardi dolāru ceturksnī. Mēs ES vadībai iesniedzām skaitļus. Cik liela ir Ukrainas dabasgāzes ieguve, cik lieli ir krājumi Ukrainas krātuvēs, kāds ir gāzes patēriņš rūpniecībā ekonomikas lejupslīdes laikā. No mūsu aprēķiniem izriet, ka, lai minimāli nodrošinātu siltuma piegādi lielākajām pilsētām un rūpniecībai, Ukrainai pietrūks finanšu līdzekļu, lai samaksātu par gāzes piegādēm. Pēc mūsu aplēsēm, vēlākais 2015. gada janvāra beigās Ukrainai būs izvēle – pārtraukt apkuri vai sākt zagt tranzīta gāzi. Ļaut pilsētu iedzīvotājiem salt vai ņemt tranzīta gāzi. Mūsu oficiālais brīdinājums tika izteikts ES vadībai. Ja sāksies tranzīta gāzes zagšana, tad Krievija nekavējoties pārtrauks gāzes piegādi tranzītā uz ES. Vai tāds risks ir? Jā, ir!
– Tad ir normāli, saprotami un loģiski, ka ES veido liekas jaudas, kuras var iedarbināt tieši šādā gadījumā.
– Es nepabeidzu domu.
Jā, risks ir! Nesen biju Grieķijā, kur piedalījos konferencē par enerģētiku. Savā prezentācijā parādīju, kas var notikt, ja tiks apturēts Ukrainas tranzīts. Pēc tam man Grieķijas gāzes apgādes uzņēmuma vadītājs atbildēja: «Mums ir līgumi ar Gazprom, un tas būs Gazprom pienākums gāzi piegādāt.»
Kas ir svarīgi, vicināt līgumu vai tomēr nodrošināt patērētājus ziemas laikā ar gāzi un siltumu?
Eiropā jau pusgadu ir zināms, ka šāda situācija var iestāties. Trīspusējs līgums tika parakstīts ES enerģētikas komisāra Gintera Etingera pēdējā darba dienā. Pēc tā Ukrainai ir jāsamaksā parāds par 2013. gadu un ir jāveic priekšapmaksa par novembri. Parāds ir samaksāts, bet priekšapmaksas vēl nav. ES parakstīja līgumu, mazgā rokas nevainībā un gaida, kas notiks tālāk. Kas notiks, ja Ukraina sāks zagt gāzi un Krievija pārtrauks tranzītu? Vai ES paliks bez gāzes? ES lielākā daļa saņems gāzes piegādes! Taču nevis tāpēc, ka ir sacelti SGT, bet gan tāpēc, ka ir uzcelts Ziemeļu plūsmas gāzesvads[Krievija–Vācija, pa Baltijas jūras gultni], kuram ir divi pagarinājumi OPAL [Baltijas jūra–Čehijas robeža] un NEL [virziens uz Vācijas rietumiem]. Tie nodrošinās lielāko patērētāju daļu. Pat Slovākija, kas ir Ukrainai vistuvākā valsts tranzīta ķēdē, visu nepieciešamo dabasgāzi saņem no Ziemeļu plūsmas atzara OPAL. Kad pabeidzām OPAL gāzesvadu, EK izvirzīja prasības, ka 50% no jaudas ir jārezervē jebkuram citam piegādātājam. Labi, mēs sakām, sarīkojam šīm jaudām izsoli, ja jau ir brīvais tirgus, tad lietojam tirgus metodi. Atbilde bija: «Nē!» Tagad jautājums atlikts līdz janvārim. Vai tas ir kapitālisms, vai tas ir enerģētikas tirgus?
Ziemeļu plūsmas vads ir gatavs, un to var iedarbināt uz 100% jaudu. Ir lielas gāzes krātuves, kuru infrastruktūru veidoja Gazprom. Vairākās krātuvēs krājumi nav aiztikti dažus gadus. Tieši tas var sniegt lielāku drošības garantiju nekā kaut kādi SGT. Principā praktiski visa Eiropa ir nodrošināta ar gāzi tam gadījumam, ja tiek pārtraukts gāzes tranzīts cauri Ukrainai. Varbūt tieši tas ir slikti, jo tagad nav jāuztraucas?
Manuprāt, ASV izmanto Ukrainu kā ieroci, lai iedragātu ES un Krievijas savstarpējo kooperāciju. Toksiska valsts, kas rada nopietnas problēmas gan mums, gan ES un ļauj sarīdīt abas puses. Amerikāņi ir ieinteresēti destabilizēt situāciju, izmantojot vietējo entuziasmu un patriotismu: tas ir gan lēti, gan eleganti. Tikai strēbt problēmas nāksies gan jums, gan mums.
Kas cietīs, ja gāzes tranzīts cauri Ukrainai tiks apturēts?
Bulgārija, Balkānu valstis, Turcija, Grieķija un nedaudz Itālija. Labi, Itālijas gāzes piegādes ir ļoti diversificētas. Turcija nav ES, un to nav ko žēlot. Visas Balkānu valstis nav ES dalībvalstis, un tur ir tas pats stāsts. Bulgārijas būs žēl, bet ne ļoti.
Ja ES ieklausītos mūsu argumentos, jau būtu gatavs gāzesvads Dienvidu plūsma, tad tas pilnīgi ļautu iztikt bez Ukrainas tranzīta. Tad Krievija varētu pilnīgi garantēt piegādes. Tikai Eiropas ietiepības dēļ dienvidu gāzesvads nav uzcelts. Ja ES vadītos, balstoties uz kapitālisma idejām, tad lēmumi būtu citi.
– Taču tad vēl vairāk pieaugtu ES atkarība no Krievijas. Otrs SGT izveides mērķis ir nebūt atkarīgiem tikai no viena piegādātāja.
– Krievijas daļa naftas piegādēs Eiropai ir lielāka nekā Krievijas daļa gāzes tirgū, Krievijas daļa akmeņogļu piegādēs Eiropai ir lielāka nekā Krievijas daļa gāzes tirgū. Kāpēc šajās nozarēs nav problēmu vai sašutuma, bet ir sašutums par to, ka Krievija piegādā 20–25% no Eiropas gāzes tirgus. 2012. gadā Norvēģijas gāzes piegādes apjomi bija gandrīz tikpat lieli kā no Krievijas. Gāzes jomā bez Krievijas ir arī citi piegādātāji – Alžīra un Kataras sašķidrinātās dabasgāzes piegādes u. c.
Nesen diskutēju par Svinoujsces (Polija) SGT finansēm. Plānots maksāt 700 dolāru par gāzes kubikmetru tūkstoti, nevis pirkt no mums par 300 dolāriem. Es uzdevu jautājumu – kāpēc?
Sekoja atbilde: «Tā ir maksa par drošību!»
Tas ir neprāts. Lietuvā ir līdzīgi. Gazprom cena būs par divdesmit procentiem zemāka par norvēģu cenu. Kas tas ir? Vai tas ir tirgus? Mums tika apgalvots, ka ES direktīvas mērķis ir zemākas cenas un vairāk tirgus! Atjaunojiet taču kapitālismu!
– Pirms mūs mācīt, kā dzīvot, varbūt paši ieskatieties spogulī. Kas tagad notiek Krievijā? Tikai šogad rublis ir devalvējies par trešdaļu. Vai Gazprom šogad paaugstināja gāzes tarifus Krievijas iekšēja tirgū?
– Vai tad tos vajadzēja palielināt?
– Protams! Gazprom kredīti taču ir paņemti dolāros un būs jāatdod dolāros, bet ienākumu lielākā masa tagad ir devalvētajos rubļos. Tā ir klasiska, augsta riska atvērtā valūtas pozīcija. Tāpēc arī Krievijas prezidents un valdība runā par valsts dalību Gazprom kapitāla palielināšanā. Vai tas ir tirgus modelis, uz kuru jūs aicināt Eiropas Savienību? Tas nav tirgus! Valsts realizē politiku nepaaugstināt cenas iekšējā tirgū, lai nodrošinātu valdības popularitāti, iekšējo drošību un sociālo stabilitāti?
– Gazprom ir valsts uzņēmums, ar valsts daļu, kas ir lielāka par 50%. Gazprom ir dabisks monopols. Es nesaprotu jūsu patosu.
– Kad Eiropa īsteno savu apgādes drošības politiku, jūs saucat, lai atgriežas tirgus, kur ir kapitālisms utt. Kad paši enerģētikā īstenojat politiku atbilstošu valsts interesēm, tad jūs nesaucat pēc tirgus. Varbūt, diskutējot par kopējām problēmām, iztiekam bez maldiem un viltus.
– Atšķirība starp mums un jums ir tā, ka Krievijā gāzes cenas ir stabilas pat pilnīga monopola apstākļos, bet Eiropā cenas aug pat tad, kad it kā tirgus tiek atvērts un ir konkurence. Atver tirgu konkurencei, un cenas pieaug par 20–50%! Krievijas patērētājs iegūst no tā, ka nav tirgus. Eiropa sāka atteikties no monopolu cenām, un cenas pieauga.
– Tieši pretēji. Visu pasākumu kopuma ietekmē Gazprom samazināja gāzes cenas lielākai daļai ES dalībvalstu. Vai Gazprom šogad samazinātu cenas, ja ES rīcībā nebūtu tik stipri trumpji SGT izskatā?
– Protams, samazinātu...
– Gazprom ir samazinājis cenu tikai tiktāl, lai SGT no biznesa projektiem kļūtu par politiskiem projektiem.
– Gazprom labi pārzina, kāds ir piedāvājums. SGT segments ir prognozējams. Arī bez SGT cenas tiktu samazinātas. Tikai Gazprom savas cenas samazināja, bet vietējie ES uzņēmumi cenu vienkāršiem patērētajiem nemainīja, jo valdības paaugstināja nodokļus un nodokļos savāca Gazprom cenas pazeminājumu, publikai iestāstot, ka pie augstajām gāzes cenām ir vainīgs ļaunais Gazporm.
– Tagad Krievijai vairākus gadus nāksies rēķināties ar visai zemām naftas cenām. Cik ilgi izturēsiet? Vai trīs gadi ar zemām naftas cenām nesagraus visu?
– Trīs gadus izturēsim. Izturēsim tāpēc, ka lēta nafta nevar īpaši ietekmēt naftas ieguvi tur, kur ieguve notiek tradicionāli, kur jau ir uzceltas platformas, jau veikti urbumi un izdevumi, lielākoties jau ir amortizēti. Taču ilgstoši zemas naftas cenas sagraus slānekļa naftas ieguves biznesa pamatu. Slānekļa naftas ieguvei ir ļoti lieli operatīvie izdevumi. Ir nepārtraukti jāveic jauni horizontāli urbumi un jāspridzina. Tiklīdz naftas cena ilgāku laiku būs zem 50 dolāriem par barelu, tad slānekļa naftas ieguve vienkārši apstāsies, jo kļūs ekonomiski neizdevīga. Piemēram, Ziemeļdakotā (ASV) slānekļa naftu iegūst nelieli un vidēji uzņēmumi, kuri nevar, kā to dara lielie uzņēmumi, ar augstāku rentabilitāti vienā vietā subsidēt ieguvi citā vietā.
