Arno Jundze

Šonedēļ kāda kultūrpolitiska dokumenta projektā izlasīju burvīgo terminu "paradigmas maiņa", kurš varen aktuāls skaitījās kaut kad pirms gadiem piecpadsmit.

Nu jau gan šis skaistais fakts daudziem ir piemirsies, bet reiz no Lielā Aizdīķa uz Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku visnotaļ nelegālā veidā atceļoja sirsnīga dziesmiņa ar lieliskiem vārdiem – «kā pa miglu mana dzīve iet...» Toreiz daudziem tā vien šķita: nu gluži kā par mums šeit, Latvijā.

Skat, atkal vienai nedēļai gals klāt. Zemestrīces, orkāni un lietavas latvju zemītei, šķiet, gājušas secen, tālab ir iemesls kā jau pie sestdienas šo lietu tā kārtīgi atzīmēt. Ar inteliģentām sarunām par kultūru, piemēram.

Javaicāsiet, ar ko šī nedēļa ieies Latvijas vēstures hronikās, visticamākā atbilde ir – ne ar ko.

Nav nekā jauna šai pasaulē – viss alus ir izdzerts, šašliki apēsti un papardes ziedi atrasti. Saule jau ceturto dienu silda kā negudra, dodot iespēju pūst un elst par svelmējoši karsto Latvijas klimatu, globālo sasilšanu un sasodīto cūku gripu. Vārdu sakot, Jāņi aizvadīti, dienas tūdaļ kļūs īsākas. Un tad nu, kā senāk teica mans vecpaps, vasara pagalam.

14. jūnijs, melnais datums Latvijas vēsturē, šovasar tuvojas visnotaļ nervozā un kreņķīgā gaisotnē. Šonedēļ, šķiet, pat vislielākie labticīgie optimisti beidzot saprata, ka taisnība bijusi tiem žurnālistiem, kas jau pirms vairākiem mēnešiem apgalvoja – valdība melo, dižķibeles patiesie apmēri tiek slēpti.

Radošo savienību plēnums, kas pirmdien norisinājās Latvijas Nacionālajā teātrī, atstājis pretrunīgas pēdas.

Droši vien katrs bērnībā izbaudījis šo riebīgo situāciju – ēst vairs negribas nu nemaz, bet gādīgā mamma, omīte vai auklīte par katru varu cenšas iestumt mutē vēl karotīti mannas putriņas.

Ceturtdienas nakts Eirovīzijas notikumi, cerams, pielikuši treknu punktu latviešu jaunās identitātes meklējumos.

Pēc pagājušās nedēļas komentāra biju gatavs saņemt visneticamākos pārmetumus, tomēr tā vietā man jautāja – Jundzes kungs, ko jūs īsti domājāt ar tiem "politiski un ekonomiski uzpirktiem inteliģentiem", vai varat paskaidrot? Kā teiktu Šerloks Holmss – elementāri, Vatson!