Tā sauktās Lemberga prāvas prokurori iepriekšējā tiesas sēdē beidzot atklāja kārtis: apsūdzības celšanai nepieciešamo nekonkrēto un nesaprotamo terminoloģiju, kā arī apšaubāmas dokumentu kopijas sarūpējuši krimināllietas iznākumā ieinteresētie liecinieki un cietušie.
Tas atklājās, prokuroriem izklāstot savus argumentus, kāpēc, pēc viņu domām, tiesai nevajadzētu uzlikt viņiem par pienākumu izskaidrot apsūdzībā lietotos terminus (piemēram, "beneficiārs", "patiesā labuma guvējs", "faktiskais patiesā labuma guvējs" u.tml.) un sniegt informāciju, kā jāsaprot daudzās nesaprotamās vārdkopas.
Lūgumus izskaidrot apsūdzībā lietotos terminus ir izteicis gan Anrijs Lembergs, gan Ansis Sormulis. Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs rakstiski ir uzdevis pat vairāk nekā 100 konkrētu jautājumu par apsūdzībā nesaprotamām frāzēm un terminiem. Ieskatu, kādus jautājumus A. Lembergs lūdz skaidrot, var gūt www.nra.lv publikācijā Lemberga apsūdzības pērles.
Piemēram, A. Lembergs jautā, kādi konkrēti uzņēmumi ir domāti ar apsūdzībā minēto miljonāra Aināra Gulbja "naftas biznesu, kālija sāls biznesu un ķīmisko produktu biznesu". Kā var saprast no apsūdzības, A. Lembergs esot draudējis šim "biznesam" kaitēt un tāpēc A. Gulbis bijis spiests dot kukuli – kapitāla daļas. Nezinot, kādi konkrēti uzņēmumi domāti ar terminu "naftas bizness", nav iespējams īstenot aizstāvības pozīciju, piemēram, pierādot, ka A. Lembergs kā amatpersona nemaz nevarēja šo uzņēmumu darbu ietekmēt.
Pirmdien tiesas sēdē, paužot viedokli, kādēļ, pēc viņa domām, šādi lūgumi nav apmierināmi, prokuroram Aivim Zalužinskim paspruka, ka šie termini tomēr nav paņemti no "zila gaisa, šie skaidrojumi ir atrodami liecinieku liecībās". Līdzīgu viedokli pauda arī prokurors Jānis Ilsters, piebilstot, ka "visi termini atrodami krimināllietas materiālos". Prokurors Juris Juriss turpretim akcentu lika uz starptautiskajiem dokumentiem, kuros tādi termini kā "beneficiārs" un "patiesā labuma guvējs" esot atrodami, sākot no 1991. gada. Viņš gan atturējās precizēt, kuros konkrēti starptautiskajos dokumentos tie ir atrodami.
Dzirdot šādu atzīšanos, ka minētie termini nav vis ņemti no likumiem, bet gan no liecinieku izteikumiem, Anrijs Lembergs atsauca iepriekš pausto lūgumu uzlikt prokuroriem par pienākumu izskaidrot šos terminus. Savukārt viņa advokāts Aldis Alliks, rezumējot prokuroru teikto, pauda: "Mēs ar neviltotu prieku uzzinājām, ka šie termini nav balstīti uz likumiem, ka tie ir liecinieku lietoti pēc viņu ieskata." Tādējādi var secināt, ka apsūdzībai nav juridiskas bāzes, tā balstīta tikai uz liecinieku liecībām.
Savukārt argumentējot, kādēļ būtu noraidāms advokāta Jāņa Rozenberga lūgums nozīmēt tehnisko ekspertīzi krimināllietā atrodamo dokumentu kopijām, prokurori atklāja, ka liecinieki ne tikai ieviesuši apsūdzībā izmantojamo terminu loku, bet arī apgādājuši prokurorus ar tādu dokumentu kopijām, kuru patiesumu nemaz nav iespējams pārbaudīt. A. Zalužinskis norādīja, ka nav jēgas runāt par ekspertīzes nozīmēšanu kaut vai tāpēc, ka ekspertiem jau nebūs pieejami dokumentu oriģināli, ar ko šīs kopijas salīdzināt. "Mums nav šo dokumentu oriģinālu, tāpat mums nav parakstu paraugu. Taču tas gan nenozīmē, ka šīs kopijas nav izmantojamas. Nav pamata apšaubīt kopijas, kuras ir pierādījumu pamatā," tiesai skaidroja A. Zalužinskis.
Prokuroriem uzstājoties tiesas zālē, tika minēts arī apšaubīto dokumentu kopiju sarūpētāju loks – tie ir miljonārs Ainārs Gulbis, bijušais politiķis Arnolds Laksa, advokāti Rudolfs Meroni un Gints Laiviņš-Laivinieks, kā arī skandalozi pasaulslavenās Austrijas firmas Nordex valdes loceklis Izo Lenclingers. Kā zināms, par Nordex tēvu tiek uzskatīts bijušais rīdzinieks, miljardieris Grigorijs Lučanskis.
