Rīgas sociālajā dienestā strauji pieaug to ģimeņu palīdzības lūgumu skaits, kuras iepriekš nevarēja pretendēt uz pabalstiem, jo kredītsaistību dēļ tās nevarēja atzīt par trūcīgām.
Pēc Rīgas domes Labklājības departamenta datiem, jau šā gada aprīļa pirmajās dienās pabalstus pieprasījušas gandrīz simts ģimenes šādā situācijā.
"Iepriekš nācās atteikt palīdzību daudzām ģimenēm, kuras faktiski bija trūcīgas, bet kurām bija kredītsaistības, vai arī meklēt aplinku ceļus, kā palīdzēt ģimenēm, kurās aug bērni," atzīst Rīgas sociālā dienesta sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Iveta Zilgalve. Tagad, no 1. aprīļa, ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi par trūcīgā statusa piešķiršanu, kas būtiski atvieglo darbu sociālajiem darbiniekiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem par trūcīgu var atzīt arī ģimeni, kurai ir kredītsaistības. Tāpat I. Zilgalve min, ka ģimenes ienākumos vairs neieskaita alimentus, kurus maksā bērnam, kā arī ir noteikti vairāki īpašuma veidi, kuri trūcīgam cilvēkam drīkst piederēt, piemēram, viena garāža, viens velosipēds, motorolleris, arī automašīna (tiesa, ne jaunāka par diviem gadiem).
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Inese Švekle prognozē, ka trūcīgo skaits Rīgā tuvāko mēnešu laikā pieaugs – pirmkārt, tāpēc, ka daudziem bezdarbniekiem beidzas bezdarbnieka pabalsts; otrkārt, uz palīdzību varēs pretendēt ģimenes ar kredītsaistībām. Tomēr, kā norāda I. Švekle, finansējums ir pietiekams. 2010. gadā budžeta programmai Palīdzība Rīgas pilsētas iedzīvotājiem plānots izlietot 17,3 miljonus latu, tajā skaitā 1,6 miljonus latu Rīgas siltuma ziedojuma, lai segtu apkures rēķinus ģimenēm, kuras saņem mājokļa pabalstu Rīgā.
No gada sākuma sociālajai palīdzībai iztērēti 4,24 miljoni latu, kas ir 25 procenti no gadam atvēlētā finansējuma un saskan ar izdevumu plānu.
Šogad saglabājas tendence pieaugt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju skaitam – ja februārī tās bija 10 971 persona, martā jau 12 033 cilvēki. Martā Rīgā 22 342 personām Rīgas sociālais dienests ir piešķīris trūcīgas personas statusu, no tiem 42% ģimenes ir ar bērniem. Bet starp cilvēkiem, kuri pirmo reizi vērsušies sociālajā dienestā, vairāk nekā puse – 54% – ir darbspējīgas personas, kas liecina par to, ka daudziem rīdziniekiem beidzies arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātais bezdarbnieku pabalsts. Tomēr, kā atzīst I. Švekle, tā ir tikai ceturtā daļa no Rīgā reģistrētajiem bezdarbniekiem, tas nozīmē, ka daļa nenāk pēc palīdzības, bet citi, iespējams, līdz šim nevarēja saņemt pabalstus kredītu dēļ.
