Pašlaik Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie jaunas programmas izstrādes, kuras ietvaros Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) kopā ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām īstenos pasākumus ārvalstu tūristu piesaistīšanai, tādējādi sekmējot gan Latvijas tūrisma starptautisko konkurētspēju, gan iekšzemes tūrisma attīstību, šiem mērķiem novirzot 1,5 miljonus latu.
Tā norāda EM Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente Elita Rubesa-Voravko.
Kā norāda Rubesa-Voravko, līdz 2008.gada beigām ar Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanu ārvalstīs nodarbojās četru tūrisma informācijas biroju darbinieki (katrā pārstāvniecībā pa vienam cilvēkam), taču ar 2008.gada decembri šo funkciju veic 10 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējo ekonomisko pārstāvniecību un 44 diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, izpildot tūrisma informācijas starpnieka funkcijas, kā arī iesaistoties attiecīgajās valstīs īstenotajās tūrisma aktivitātēs, tostarp ārvalstu plašsaziņas līdzekļu pārstāvju vizīšu, darba semināru, dalības starptautiskajās tūrisma izstādēs organizēšanā. Dažādos tūrisma marketinga pasākumos aktīvi iesaistās arī TAVA darbinieki.
"Arī šogad Latvijas ekonomiskās pārstāvības ārvalstīs efektīvai nodrošināšanai ir izstrādāts un tiek īstenots kopīgs trīspusējais - EM (LIAA), Ārlietu ministrijas un TAVA - rīcības plāns, kura mērķis ir nodrošināt koordinētu visu iesaistīto institūciju darbību," stāsta Rubesa-Voravko.
Runājot par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma piesaisti tūrisma nozares attīstībai, Rubesa-Voravko uzsver, ka gan iepriekšējos gados, gan patlaban tūrisma nozares komersantiem un pašvaldībām ir bijušas pieejamas vairākas ES struktūrfondu programmas, kuru gaitā piesaistīti būtiski ES fondu resursi gan tūrisma infrastruktūras rekonstrukcijai un attīstībai, gan atsevišķu tūrisma produktu izstrādei un reklāmai.
Patlaban tūrisma nozares komersantiem pieejamas dažādas atbalsta programmas, kuras īsteno vairākas ministrijas – EM, Zemkopības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kā arī Kultūras ministrija.
Kā ziņots, Latvijas vēstnieki ārvalstīs Ārlietu ministrijas rīkotā diskusijā atzina, ka Latvijas tūrisma produktus nepieciešams pielāgot konkrētiem mērķa tirgiem, katram atšķirīgā veidā.
Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums atzina, ka igauņi par Latviju zina samērā maz un šīs tautas mentalitātei nepieciešams, lai latvieši savas kaimiņvalsts iedzīvotājus uzaicinātu pie sevis ciemos un pastāstītu par to, ko Latvijā iespējams redzēt.
Eihenbaums aicināja tūrisma nozares uzņēmējus un asociācijas vairāk sadarboties ar vēstniecībām, lai saprastu, ko vēlas konkrēto valstu tūristi.
Latvijas vēstnieks Igaunijā arī atzina, ka vēstniecībā izjūt nepieciešamību pēc Latvijas tūrisma produktus popularizējošiem reklāmas materiāliem, un arī aicināja nozares uzņēmējus sadarboties ar vēstniecību, piemēram, sponsorējot konkrētus vēstniecības rīkotus pasākumus.
Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja atzīmēja, ka Krievijas tūristus vienmēr interesējusi Latvija un šī interese arvien palielinās. Skuja atzina, ka, runājot ar Krievijas tūrisma aģentūrām un operatoriem, kas ved tūristus uz Latviju, konstatēts, ka nepieciešami savlaicīgi, pievilcīgi un uzskatāmi reklāmas materiāli un reklāmas kampaņas par Latvijas tūrisma piedāvājumu.
Vēstnieks atzinīgi vērtēja "Live Rīga" Rīgas reklamēšanas aktivitātes, taču uzsvēra, ka šāda veida kampaņas būtu jāveido laicīgāk - vismaz trīs mēnešus pirms konkrētā popularizētā pasākuma, piemēram, Ziemassvētku vai Lieldienu brīvdienām.
Skuja arī norādīja, ka būtu laiks domāt par Latvijas tūrisma pārstāvniecību "atkalatvēršanu" Latvijai prioritārajos tūrisma tirgos, jo šo pārstāvniecību slēgšana bijis pārsteidzīgs lēmums ar negatīvām sekām.
Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis atzina, ka lietuvieši šoziem ļoti aktīvi apmeklējuši Latvijas slēpošanas kalnus un ir ļoti apmierināti ar ziemas tūrisma piedāvājumu Latvijā.
Baumanis norādīja, ka Latvijai jāmācās no Lietuvas Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanā, kā piemēru minot Lietuvas kūrortpilsētu Druskininkus, kas piesaistījusi 120 miljonus eiro jeb 84,33 miljonus latu kūrorta attīstībai.
Baumanis atzinīgi novērtēja Latvijas pārstāvniecību tūrisma izstādē "Vivatur" Lietuvā, kur mūsu valsts bijusi pārstāvēta pa reģioniem un bijis pareizs stendu izvietojums.
Latvijas vēstnieks Somijā Juris Bone uzsvēra, ka Latvijas tūrisma tēla popularizēšanai nepieciešama vienota platforma un Latvijas tūrisma tēlu ārvalstīs nepieciešams koordinēt, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm.
Bone arī uzsvēra, ka, popularizējot Latvijas tūrisma tēlu ar zīmolu "Best enjoyed slowly", jāņem vērā, ka ceļotāji katrā tirgū atšķiras un katrai valstij nepieciešama pielāgota komunikācijas taktika.
Latvijas vēstnieks Somijā arī norādīja, ka somu valodā ir pārāk maz materiālu par Latviju un būtu jāizmanto iespējas popularizēt mūsu valsti internetā.
Arī Bone uzsvēra nepieciešamību aktualizēt jautājumu par Latvijas tūrisma pārstāvniecību atvēršanu prioritārajos mērķa tirgos.
Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava, līdzīgi kā pārējie vēstnieki, norādīja, ka par Latvijas tūrisma iespējām nepieciešams komunicēt dažādi, tūristus uzrunājot pēc iespējas individualizētāk.
Kļava arī norādīja, ka, piemēram, Vācijā atšķirīgi jāuzrunā dažādu vecuma grupu tūristi, jo, piemēram, vecākās paaudzes vāciešiem Latvija asociējas ar "Lettland" vai vēl labāk - "Balticum", taču, uzrunājot jaunāko paaudzi, ieteicams izmantot anglisko nosaukumu "Latvia".
Vērtējot plašsaziņas līdzekļos kritizēto Latvijas dalību Berlīnes tūrisma izstādē, Kļava norāda, ka galvenā problēma bijusi nekoordinētība un šādas kļūdas turpmāk nav pieļaujamas, jo Vācijā tūrisma izstādēm ir liela loma tūrisma galamērķu izvēlē.
Diskusija tika veidota ar mērķi izveidot kopīgu izpratni par aktuālo situāciju Latvijas tūrisma nozarē un nepieciešamo ārlietu dienesta atbalstu tās eksportspējas veicināšanai.
