Latvijas televīzija (LTV) nolēmusi no 2010.gada 1.marta pārslēgt LTV1 pilnībā uz ciparu virszemes apraidi un pārtraukt to raidīt ar līdzšinējo analogo tehnoloģiju, teica LTV ģenerāldirektors Edgars Kots sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv."
"Pie pašreizējā budžeta, kur mūsu budžets ir mīnus 1,2 miljoni latu, protams, lūgsim Nacionālo radio un televīzijas padomi atbalstīt lēmumu, ka no 1. marta LTV1 un LTV7 ir tikai jaunajā digitālā apraide," Kots sacīja.
Viņš apstiprināja, ka ar šo lēmumu LTV atsakās no agrākās ieceres saglabāt LTV1 raidīšanu analogā virszemes tehnoloģijā uz iespējami ilgi laiku līdz pat Eiropas Savienības (ES) nosacītā pilnīgās pārslēgšanās uz ciparu apraidi termiņu ar 2012.gadu. Par šādu attīstības gaitu atbildība jāuzņemas 2010.gada budžeta veidotājiem Finanšu ministrijai (FM) un Saeimai, teica Kots.
Ja LTV censtos vienlaikus apmaksāt apraidi abās tehnoloģijās pēc 1. marta, tad "vairs nav naudas, par ko veidot programmu", tā LTV vadītājs izteicās pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes, kurā apsprieda pāreju uz ciparu virszemes apraidi un tā sekas iedzīvotājiem.
Sēdē uzklausīja informāciju, ka 1. martā pēc pārejas uz ciparu apraidi bez iespējām skatīties virszemes televīziju varētu palikt aptuveni 50 000 mājsaimniecību, nevis 100 000, kā agrāk medijos izskanējis.
To teica Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece, atsaucoties uz pašvaldības savāktiem datiem par ģimenēm, kas pieprasījušas un saņēmušas maznodrošināta statusu. Viņa piebilda, ka skaitlī var būt iekļauts nezināms, bet neliels skaits maznodrošināto, kuriem ir kabeļtelevīzija un kurus pārmaiņas neskartu
Buceniece teica, ka aptuveni 220 000 mājsaimniecības - galvenokārt laukos, nomaļās mājās un viensētās un citās vietās ārpus kabeļtelevīzijas sniedzamības šobrīd skatās analogu ētera televīziju. Tie veido 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita un būs vienīgie, kurus tieši skars gaidāmā televīzijas tehnoloģiju maiņa.
Apraides nomaiņa neskars aptuveni 410 000 mājsaimniecības, kas skatās kabeļtelevīziju (50% no visām mājsaimniecībām) un 150 000 mājsaimniecības, kas skatās televīziju caur satelītuztvērēju. Aptuveni 5% mājsaimniecību izmanto IPTV (internet protocol television) tehnoloģiju, kas piegādā televīzijas programmas par maksu caur interneta pieslēgumu ar sevišķi regulētu signāla plūsmu. IPTV šādi atšķiras no bezmaksas televīzijas un video materiāliem, piemēram, "YouTube", ko var skatīties internetā un kuru bieži sauc par "interneta televīziju".
Sēdes gaitā notika asa viedokļu apmaiņa starp komisijas priekšsēdētāju Ingrīdu Circeni (JL) un Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta vadītāju Uģi Sarmu. Circene teica, ka SM rīkotā virszemes ciparu apraides konkursa rezultātā, kurā uzvarēja SIA "Lattelecom", ir ieviestas daudz augstākas maksas par apraidi nekā līdzīgos projektos Igaunijā un Lietuvā. Viņa arī izteica bažas, vai reģionālās un vietējās televīzijas vispār varēs turpināt raidīt pēc tehnoloģiju nomaiņas. Arī "TV3" un "LNT" nopietni apsverot atteikties no bezmaksas kanāla statusa, jo pārāk dārgi jāmaksā par apraidi.
Sarma norādīja, ka Igaunijā un Lietuvā ir lielāks bezmaksas kanālu skaits, uz kuru sadalīt ciparu apraides izmaksas un šie kanāli piekrituši paši maksāt par apraidi un iekļauties kaimiņvalstu bezmaksas paketēs daudz labākos ekonomiskos apstākļos pirms dažiem gadiem. Tagad televīzijas reklāmas tirgus Latvijā sarucis par 50 līdz 60%, teica Sarma.
Buceniece savukārt norādīja, ka NRTP jau ilgāku laiku mudinājis reģionālās un citas mazās televīzijas apvienoties un sadarboties, lai varētu veidot kopējas reģionālas programmas Kurzemē, Vidzemē un citur, lai varētu turpināt raidīt arī ciparu virszemes tīklos. Tas neesot noticis.
Sarma nosauca reģionālās televīzijas darbību par "saturisko pusi", par kuru neatbild SM, kas izkārtojusi, lai varētu notikt apraide ar jauno tehnoloģiju. Uz to Circene atbildēja, ka SM pieņēmusi lēmumus (ciparu apraides konkursa rīkošanu), kas skar intereses, tostarp sociālus jautājumus, tālu ārpus ministrijas parastai darbībai, bet nav rūpējusies, lai ierosinātu likumu maiņas, kas būtu uzrunājušas un mīkstinājušas radušās problēmas.
"Ja normatīvie akti neļauj Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) paketēt programmas (kā to dara "Lattelecom"), kādēļ neierosināja likumu maiņu, lai LVRTC to varētu darīt. Kādēļ to nedarīja SM un LVRTC," Circene vaicāja. Uz to Sarma atzina, ka nav bijuši šādi priekšlikumi - mainīt likumdošanu. Ja LVRTC varētu ne tikvien sniegt ciparu apraides pakalpojumus, bet arī paketēt programmas (slēgt līgumus ar LTV, vietējām un ārzemju televīzijām) tad, iespējams, nebūtu bijis jāpiesaista privātais komersants "Lattelecom".
"Lattelecom" komercdirektore Kerli Gabriloviča komisijas diskusiju laikā teica, ka, ņemot vērā reklāmu tirgus kritienu, arī zemākas apraides cenas nebūtu piesaistījušas vairāk interesentus dalībai bezmaksas apraides paketē, tas ir, komersantus, kas paši maksātu par apraidi, bet par kuru programmu skatīšanos neprasītu abonēšanas maksu.
Uz Circenes jautājumu, kas notiks, ja ciparu virszemes bezmaksas piedāvājumā paliks tikai divas (LTV 1 un LTV 7) programmas bez abonēšanas maksas, kas pašas maksās par apraidi caur "Lattelecom", Gabriloviča teica, ka "maksas (no abonentiem) un bezmaksas proporcijas ir "Lattelecom" biznesa risks".
