Sevī iemīlējies un prātā sajucis portāls pēc inerces dzīvo ilūzijā, ka visiem interesē viss. Taču nevienam sen vairs neinteresē nekas. Ideoloģiskais “skaldi un valdi” laikmets ir pagājis.

Pilnajā Panorāmas sižetā redzam, ka melos ir pieķerts Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins – pēc viņa teiktā specvienībai nebija līdzi “speciālo līdzekļu” (tā moderni sauc ieročus) un steku, kā arī tie neesot lietoti.

Kaut gan 1. septembris glūnēja tepat aiz stūra, brīžiem nikni klabināja zobus, bet pārsvarā žēli gaudoja, lielākajai daļai vecāku joprojām nebija skaidrs, kurā skolā un kuras klases mājasdarbus viņiem nāksies pildīt.

Šonedēļ kāda kultūrpolitiska dokumenta projektā izlasīju burvīgo terminu "paradigmas maiņa", kurš varen aktuāls skaitījās kaut kad pirms gadiem piecpadsmit.

Lasīju ziņu, ka amerikāņu prezidentus sargājot no teroristiem un mesijām. Ar Latvijas politiku vajadzētu darīt tāpat.

Veltīju pusstundu Latvijai. Pārliecību, ka no tā Latvijai būs labums, neguvu. Var jau būt, ka mana vaina, ka nespēju pietiekami iedziļināties visu ministriju, Ministru kabineta, vispārējās valsts pārvaldes funkciju būtībā un jēgā, ko sausi birokrātiskos formulējumos izvērtēt aicinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Tiem, kas manis vadītās SIA "Baltic Screen" pērn izdoto grāmatu par Andri Šķēli nav lasījuši, īsumā paskaidrošu – manos uzskatos šis ir galēji negodīgs, varas un naudas kārs cilvēks.

Latvijas Pašvaldību savienības kongresā Edgars Zalāns iesniedza Valdim Zatleram visnotaļ kritizējamu valdības struktūras piedāvājumu. Pareizāk sakot – kārtējo valdības struktūras melnraksta variantu, kurš būtu publiski ne tikai jāieskicē, bet pienācīgi jāpamato.

Dažkārt dīvaini šajā pasaulē sasaucas dažādi notikumi. Lasu par kārtējo pieminekļa karu Rīgā. Bet tikko es atgriezos no divu dienu brauciena pa Igaunijas – Latvijas pierobežu, kas lika atcerēties pirms dažiem gadiem notikušo cīņu ap citu pieminekli Barklajam de Tolli, kuru galu galā tomēr Rīgā uzstādīja, bet īstu skaidrību par šo vēsturisko personību un tā saistību ar Latviju tomēr vēl nesam guvuši.

Vārds "nostaļģija" tiek lietots daudzās nozīmēs, bet divas populārākās ir – saldi rūgtas ilgas pēc pagātnes notikumiem, cilvēkiem un.. ilgas pēc dzimtenes…