Klīnikas Gaiļezers lielākā vērtība ir cilvēki – radoši, sava darba entuziasti, slimnīcas apaļās 30 gadu jubilejas priekšvakarā sarunā ar Neatkarīgo saka ārsts Andrejs Spandegs. Viņš slimnīcā strādā kopš tās atklāšanas, pat vēl ilgāk – slimnīcā 1979. gadā vēl notika celtniecība, kad bija jāveic visi organizatoriskie darbi, lai slimnīca sāktu darboties pilnasinīgi.
Tā nevar būt tāpēc, ka tā nevar būt, šādi Gaiļezeru, tolaik Rīgas pilsētas 7. slimnīcu, ar pacilātību raksturoja dažāda ranga amatpersonas visā bijušajā Padomju Savienībā, neticot, ka šāda tipa slimnīca – unikāls projekts – uzcelta. Uz slimnīcu plūda straumēm tūristu no visas savienības un ārzemēm. Latvijas veselības aprūpes vēsturē slimnīca vienmēr ieņems goda vietu kā 20. gadsimta otrajā pusē uzceltā lielākā un nozīmīgākā ārstniecības iestāde.
Gaiļezeru projektēja piecus gadus. 1966. gadā tika konstatēts, ka Rīga ir vissliktāk apgādāta ar slimnīcu gultasvietām no visām Padomju Savienības republiku galvaspilsētām. "Bija lieli strīdi, jo PSRS bija pieņemts būvēt tipveida slimnīcas, taču Latvija vēlējās atšķirties," stāsta ārsts A. Spandegs. Slimnīcas projekta unikalitāte slēpjas ne tikai arhitektoniskajā risinājumā – vairāku dažādu ēku komplekss izvietojums –, bet arī telpu plānojumā. Slimnīca pēc savas ieceres tika veidota kā daudzprofilu iestāde. Pirmoreiz kādā slimnīcā, jau uzceļot, bija domāts par mediķu un pacientu ērtībām, izveidojot dažādu veikalu telpas, frizētavu, kafejnīcas, ēdnīcas, pasta nodaļu. Pirmo uzcēla galveno ēku ar gultasvietām 1220 pacientiem. 1982. gadā atklāja reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļu galvenā korpusa piebūvē. Atsevišķā ēkā izvietots Onkoloģijas centrs. Tiesa, ne viss, kas sākotnēji bija plānots projektā, tika īstenots. Piemēram, Dzemdību nams – to bija paredzēts izvietot blakus Gaiļezeram esošajā daudzstāvu ēkā, kurā vairākus gadu desmitus svilpo vējš.
"Pirmās atklāja piecas terapijas nodaļas un pēc tam visu terapijas bloku. Pirmais pacients bija cilvēks, kuram uz ielas bija palicis slikti, un viņu ievietoja tieši šajā nodaļā, kur mēs ar jums pašlaik sarunājamies, 3. – kardioloģijas nodaļā," atceras ārsts A. Spandegs, kuru Gaiļezerā uzaicināja strādāt no Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcas, kura toreiz bija 4. pilsētas slimnīca un kur viņš bija galvenā ārsta vietnieks. Pēc medicīnas institūta beigšanas viņš sešus gadus jau bija nostrādājis Mazsalacas slimnīcā. "Tā es paralēli darbam 4. slimnīcā sāku strādāt Gaiļezerā, jo vēl pirms atklāšanas bija jāsaplāno visi darbi, pacientu plūsma Rīgā toreiz arī tika pārkārtota," stāsta A. Spandegs.
Atklāšanas dienu viņš atceras ļoti labi, jo atmiņā palikuši vairāki ar šo dienu saistīti notikumi. Tajā dienā atklāja arī viesnīcu Latvija, un kompartijas pirmajam sekretāram Augustam Vosam bija jāpaspēj uz abiem pasākumiem. Augsto viesu dēļ dažas dienas pirms slimnīcas atklāšanas bija arī jāpārtaisa slimnīcas direktora kabinets, lai tajā būtu vairāk vietas.
Tomēr vissirsnīgākās emocijas ārstam saistās ar jaunajiem slimnīcas darbiniekiem un pacēlumu, kas valdīja slimnīcā. "Pirmsākumi bija fantastiski. Entuziasms visā! Mēs aicinājām strādāt slimnīcā ārstus no visas Latvijas – gados jaunus, bet ar pieredzi. Labākos. Dažus atvilinājām no Stradiņiem, bet arī viņi vēlāk no mums," A. Spandegs smejas. Viņš atceras, ka nodaļās gultas skrūvējuši gan ārsti, gan strādnieki. Slimnīcas tīrīšanā piedalījās talcinieki no visām Rīgas slimnīcām.
Pēc svinīgās atklāšanas 1979. gadā cita pēc citas 1980. gadā darbu uzsāka ķirurģiskā profila nodaļas, un gada beigās slimnīcā jau darbojās 18 nodaļas ar 809 gultām, 919 darbiniekiem, 153 ārstiem un 390 vidējiem medicīnas darbiniekiem. Slimnīcas vēstures materiālos ar atzīmi "pirmo reizi Latvijā" dokumentēti 37 ieraksti, "pirmo reizi Baltijā" – 5, kā arī bijušajā PSRS un pat pirmo reizi pasaulē, ieviešot jaunu metodi lāzera neiroķirurģijas jomā. Daudzas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes savu ceļu sākušas Gaiļezerā.
Jubileju slimnīca sagaida jaunā statusā – kā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnika. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka uzsver, ka Gaiļezeru sagaida būtiskas pozitīvas pārmaiņas, jo klīnika ir jārenovē, un pirmais darbs būs ēkas siltināšana, kam sekos pakāpeniska visu korpusu atjaunošana. "Domāju, krīzes situācijā klīnika ir ieguvusi ar to, ka tā ir slimnīcu apvienībā, jo labāk, ka tas ledus gabals, uz kura jāsaspiežas, ir lielāks," retoriski saka V. Boka.
***
UZZIŅAI
• Klīnika Gaiļezers – daudzprofilu veselības aprūpes iestāde ar augsti kvalificētu speciālistu komandu
• Svinīgi atklāta 1979. gada 2. martā, toreiz ar nosaukumu Rīgas pilsētas 7. slimnīca
• Pirmais slimnīcas vadītājs bija Jānis Prombergs
• No 1992. līdz 2008. gadam slimnīcu vadīja docents Edvīns Platkājis
• Klīnikā darbojas 23 nodaļas, strādā 1068 darbinieki
• Mācību bāze topošajiem ārstiem un medicīnas māsām
• Gada laikā tiek ārstēti gandrīz 30 000 cilvēku
• Gada laikā tiek sniegtas 80 000 ambulatorās konsultācijas, veiktas aptuveni 8500 operācijas, 70 000 radioloģisko un vairāk nekā miljons laboratorisko izmeklējumu
• Kopš 2008. gada augusta klīnika Gaiļezers ietilpst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sastāvā, kas izveidota, apvienojot klīniku Linezers un Biķernieki, Latvijas Onkoloģijas centru, Diagnostikas un Patoloģijas centrus